viss jau it kā ir baigi lōģiski. tāpat kā bija jāpienāk pirmajam kritienam pa kāpnēm (poļu grupas incomunicado vokālista izmežģītā potīte), tāpat arī bija jānotiek pirmajai avārijai šurpceļā* (grupa bezgaisma rendas grāvī vakar). labi ka visi dzīvi, bet nu sajūta vienalga tāda šķērma. avārija ne no kā, puiku darba buss šrotā un viens puiks guļ kuldīgas slimnīcā, pārējie pa mājām.


* par turpceļu mēs neko nezinam. ja arī kas atgadās, tad nesaka. (kandavas pagrieziena (ne)ņemšana 98tajā neskaitās)

lūk par shelly  izdzēšanos man šķiet, ka viņu mēs sagaidīsim atpakaļ jau tikai ar citu vārdu un pavisam svaigu žurci.

es laikam esmu vecmodīga, bet man tomēr šķiet, ja tiesā piekasīgi, tad abām pusēm vienādi. bet vispār par hokeju es klusēju, jau atkal. tikai somiem* pateicu, lai parūpējas par killera ruutu izvākšanu no izlases. labi, miķelīts ar apskādēto degunu pēc 5 minūtēm jau cilpoja kā svaigs, bet jāgrs pēc olimpiādes tā arī nav atkopies.

* jau atkal kādu trešo dienu te tusē mūsu ļoti biežais viesis touko, šoreiz ar savu grupu (nevis svešu). šovakar saksofonā koncerts viņiem atcēlās, palika pie mums hoķi paskatīties. es jau nu viņu vietā būtu tinusies projām laicīgi pirms spēles.