sassodīc, klausoties depešus darba laikā, darba ražība krītas vienkārši katastrofāli. bet ko var darīt, ja tu cilvēks esi savilcies visādus tur akustiskos koncertus un raritijus...

požalui, pasūdzēšos par sadzīviskiem sīkumiem. ( labi, zem kata. )

paskatījos un nopriecājos, kā daarta uzvāra visādus gardumus par biļešu iegādi no kārīgiem ļautiņiem (ceru, ka greipfrūts garšoja!), i nospriedu beidzot sastādīt savu dienesta stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas patīkamāko mirkļu top3.

3.vieta: oldskūl cukurgailītis no ļaužiem, kas bij dikti priecīgi tikt pēc pasākuma gulēt t.s. soundarcade istabā (vairs tādas nav, nojaukta, tur būs bibliotēka)

2.vieta: divi lieli un garšīgi persiki no smejmoon par gultasvietas izdalīšanu nenormāli pārbāztajā paprika korps koncertā

1.vieta: īsta un prasmīga plecu masāža no meitenes, kurai tik ļoti ļoti vajadzēja tikt verandā uzpīpēt, kad es jau biju uz nakti aizslēgusi durvis (osteohondriķi novērtēs, hih)

pastētmaizīte. zefīriņš. tējiņa ar pieniņu. darbadieniņa, ibio.

jā, patoloģiska deminutīvu lietošana esot raksturīga sadistiem.

neizsmeļams pārsmiešanās avots ir dažu labu manu "draugu" galerijas oranžajā. visa lieta grozās ap to faktu, ka es kā izbijis tīčers (hah, veselu gadu skolā nolauzu) uzskatu par nepieklājīgu atteikt "draudzību" bijušajiem mocāmajiem, ja reiz viņi ir saņēmuši dūšu un mani paaicinājuši. un tad nu daži no šiem eksemplāriem ar saviem draugiem regulāri un publiski apmainās kodētām frāzēm no sērijas:

sawmiigi superiiga bildiite... :p Miilju teffii... :D :D

aapaac ku forshinj' biudiit!! :))

un tīčeri ģībst. un vārtās pa grīdu gārgdami.