cik tomēr aizkustinoša ir tā dzīve mazpilsētā. šodien biju aizcilpojusi līdz pilsētai, jo rādās, ka iesāktajām zeķēm dzijas aptrūksies. dziju bodē stumju pāri letei savu piečuku (jāmaksā 0.99), un pārdevēja nelaimīgi saka - nāksies izdot melnajos, citādi nesanāk. es piedāvājos piekāpt atpakaļceļā ar jau samainītu naudu, un piekodinu, lai to dzijas šķeterīti noglabā labi i nevienam citam nenoandelē. un ko šī? stumj man to šķeterīti, jau maišelī ietūcīto, un saka, lai tik ņemot uzreiz, ko nu māžosies, piekāps vēlāk ar to naudiņu. rekā dzīvojam.

turpinot tēmu par mazpilsētu, amazēšanu ((c) rasbainieks) un grāmatām, šodienas amazingākais ķēriens lētucī par klasiskajiem 20 santīmiem bija stāstu krājums humorous stories ar kādiem 40 stāstiem (labi labi, kādreiz varbūt saskaitīšu precīzi) saskaitīju, apaļiem 80 stāstiem (tāds nu man ir tas acumērs..) no tādiem autoriem kā roalds dāls, o'henri, a.a.milns, džeroms k. džeroms, džeimss heriots u.c. frukti-klasiķi. iesākumam izlasīju pašu pirmo, dāla gabalu par stopētāju - jāteic, izcils. (reku te var palasīties)