cik tomēr aizkustinoša ir tā dzīve mazpilsētā. šodien biju aizcilpojusi līdz pilsētai, jo rādās, ka iesāktajām zeķēm dzijas aptrūksies. dziju bodē stumju pāri letei savu piečuku (jāmaksā 0.99), un pārdevēja nelaimīgi saka - nāksies izdot melnajos, citādi nesanāk. es piedāvājos piekāpt atpakaļceļā ar jau samainītu naudu, un piekodinu, lai to dzijas šķeterīti noglabā labi i nevienam citam nenoandelē. un ko šī? stumj man to šķeterīti, jau maišelī ietūcīto, un saka, lai tik ņemot uzreiz, ko nu māžosies, piekāps vēlāk ar to naudiņu. rekā dzīvojam.