pēčsōns* vakarnakt bija izkāpis pa atvērto otrā stāva logu (visi bija pārliecināti, ka viņš tik augstu vis neuzleks, un visus tuvējos beņķīšus drošības pēc aizvāca patālāk), nošļūcis pa verandas jumtu, skrējies ar suni (izlasīju pēc pēdām sniegā) un uz kādu laiciņu noslēpies garāžā, vai varbūt šķūnītī. ak jā, bija spēcīgs putenis. viss beidzās laimīgi pēc kādām pārdesmit minūtēm.

*vēl pat ne četrus mēnešus vecs, pastāvīgi slimojošs kaķēns

kur tad palika tie visi lielie braucēji? māja sapucēta tā, ka bail skatīties, vēl tikai viesu trūkst, a to liekas - visu priekš sevis, visu priekš sevis vien...