sen nebij gadījies trāpīt pasākumā ar domu "nu iedzers drusku vīna, apsveicināsies ar draudziņiem, muzons gan jau būs garlaicīgs, un žigli ies mājā" un maģiski pielipt pie deju grīdas, jo muzons pārāk labs, lai kaut sekundi laistu garām, nu un izdzert bāru kopā ar vakara mīļāko ārtistu un visiem pillā lillā tikt izmestiem no kaņepes rītausmā
pasākums bija mazapmeklēts (diskleimeris - es nekur neeju pirms pusnakts), saucās sonic adventures, kas reizē neizsaka neko un izsaka visu, un es uz viņu gāju tikai tāpēc, ka citādi nevarētu pēc tam paskatīties acīs organizatoram, nu un paldies sirdsapziņai par piedzīvojumu
vēl kvīkends kārtējo reizi pierādīja, ka tajā pretīgajā laikā, kad es parasti gribu ēst vakariņas, bet visur virtuves ir tikko aizvērušās, tātad desmitos vakarā, uzticams glābiņš ir muklājs, jo tur vienmēr uzsildīs zupu, lai arī virtuve ir aizvērusies tāpat kā visur citur, es nezinu, ko mēs darītu bez muklāja

unrelated: citgad pirmajā septembrī mēs cibā dzērām tā:
http://klab.lv/users/rasbainieks/1487398.html