|
Apr. 3rd, 2014|10:16 pm |
sāku lasīt likumus intereses pēc, bet tie, šķiet, nav pat adaptēti interneta ērai. tas, kas man mācīts skolā, ka nepilngadīgos nekādā gadījumā nedrīkst bez vecāku/aizbildņu atļaujas. savulaik, kad man tas bija issue no otras puses, tad zināju, ka brīdī, kad redzu, kad uz mani nomērķēta kamera un neprotestēju, man uz šo attēlu vairs nav nekādu tiesību.
bet jā, būtībā tā ir pētāma un interesanta tēma. kā cilvēkam aiz kameras, protams, vairāk meklēju ceļus, kā to darīt, jo, tai brīdī, kad tu pajautā atļauju, tu mēdz arī sabojāt kadru. dokumentālā kino mazās ētiskās dilemmas.
bija četri kadri, ko neizmantoju, kas bija skaisti, jo cilvēki izrādīja nevēlmi vai vienkārši nojautu, ka viņiem tas nepatiks. bet ir arī divi kadri, kas izmantoti un ir ļoti intīmi/pārprasti: skuķis ar pliko punci, kas gan ļoti izrādījās, tomēr nelikās, ka saprot ko dara:), un pāris, kas skaidroja attiecības ("paliksim draugi").
(tas nenozīmē, ka šo klipu var saukt par "dokumentālu" kino) |
|