|
Dec. 28th, 2012|01:35 am |
|
Kad strādāju izdevniecībā (aizvēsturiski aizvēsturiskā, tādā, kur darbiniekiem ne tikai smiltis no bikšu starām birst), man stāstīja leģendas un burtliču nerātnības, principā man tapa skaidirs, ka tā ir tāda profesionālā kretīnisma izpausme, kas dzīvo cauri gadsimtiem. Tu vari savā maketā sarakstīt visskaistāko dzeju par komunisma celšanu, bet kāds burtlicis vienalga pamanīsies pamainīt kādu burtiņu un ierakstīt "olimpimpisko". (Laikam gan nevajadzēja šo stāstīt, man tieši šajās dienās vajadzēs kādu šādu pakalpojumu izdīkt un, kā zināms, šajās dienās šīs profesijas pārstāvji ir īpaši jūtīgi.) |
|