izdarīju kļūdu un pēc privāto internetu viļņošanās ieskatījos tajos publiskajos, kāda tad ir tā šausmīgā atmaskotā patiesība


"Pabalstu sistēma Latvijā lielākoties strādā par labu turīgajiem, ļaujot viņiem saņemt milzu pabalstus, kamēr cilvēki ar maziem ienākumiem tiek pie minimāla atbalsta."
tas bija pirmais, pie kā es viegli ohujēju un sajutu, ka kādam ļoti gribas ieviest progresīvo nodokli un visus, kuri akurāt nemirst badā, laicīgi noleibelēt par buržuju cūkām.
petrovičs pirmais pateica visu to pašu, ko domāju es: "Bet tad, kad piemin tos dažus, kuri ir saņēmuši lielas summas pabalstos, tad kaut kā piemirst visus tos, kas lielas summas nodokļos ir samaksājuši, bet tad, kad pienāk viņiem pašiem tas nelāgais brīdis, kad jāsaņem pabalsts, tad izrādās, ka ir visādi griesti un limiti un cilvēks saņem atpakaļ no valsts tikai nožēlojamu sīknaudu. Bet viņam tāpat ir savi izdevumi un savi uzturamie. Bet tas jau nevienam vairs neinteresē. Visi tik skatās, lai cits nesaņemtu vairāk, bet neviens neuztraucas, ka tas cits varbūt 5x vairāk vai ražīgāk strādā."

vēl man ļoti patika šis:
"Latvijā nav spēcīgas organizācijas, kas aizstāvētu pārdevēju vai medmāsas. Nespēja stratēģiski veidot sarunas ar politiķiem ir viens no iemesliem, kādēļ valdībā šovasar atkal uzvarēja uzņēmēju intereses. «Paskatieties, kā strādā darba devēju un uzņēmēju organizāciju pārstāvji! Viņi iet pie politiķiem, aprunājas, pierāda ar skaitļiem un panāk savu, kamēr Krīgers tikai bļauj un neviens viņu neņem nopietni,» saka kāds ierēdnis, kurš ir cieši saistīts ar nodokļu politikas veidošanu."
tiešām, kāpēc lai kāds gribētu ķerties pie sava biznesa ar darbinieku iesaistīšanu, ja tiks noleibelēts par divkāršu buržuju cūku un ļauno darba devēju. jūs esat kaut kur latvijas internetos redzējuši, ka darba devējs nebūtu sliktais tēls?

vēl to iesaiņo šitādā mērcītē: "Latvijā joprojām ir kvalitatīva pētnieciskā žurnālistika" (un šim citātam vēsā mierā seko "Arī Lato Lapsas un viņa «Pietiek.com» materiāli spilgti apliecina, ka uz mierīgu dzīvi politikāņi un «siles veiksminieki» vairs nevar cerēt")
man laikam tomēr ir drusku cits priekšstats par pētniecisko žurnālistiku, atzīstos