|
Oct. 4th, 2012|06:37 pm |
es ar nostaļģiskām skumjām atceros pagātni, kad varēja slimot ar pilnu atdevi. iegulties gultā, lasīt pavieglu literatūru, dzert karstas tējas un gaidīt, kad pāries. nē nu labi, nebija jau nemaz tik rožaini, bet tagad ir švakāk. tagad pat zem segas neviens neļauj pasēdēt. |
|