es esmu braukusi 5 kritiskajās masās no 10 (4 pirmās nedzīvoju rīgā un piektajā man vēl nebija velo)
nav runa par ikdienas braukšanu, tur reti kad principa pēc spiež pie apmales, drīzāk uzbrauc virsū aiz nepamanīšanas, jo vai tad mums ir velosatiksme.
bet kritiskā masa ir dialogs ar establišmentu, un nevar izlikties, ka tā nav. ja taisa braucienu ar mērķi parādīt, ka ir tāda satiksmes daļa kā velosipēdisti, tad pēc tam (vai pēc vairākiem braucieniem) ir jāsāk dīlot ar establišmenta reakciju. diemžēl mūsu gadījumā tas ir vienlaicīgi sarīkots "oficiālais" brauciens, un tieši tāda pati štelle citā pilsētas galā tiek izmantota kvīšu izrakstīšanai un varas parādīšanai. pēc 10 gadiem nav jēdzīgi tikai taisīt revolūciju un baigi "mentiem parādīt", it takes two to tango after all. un ja tepat pie arhīva velorindai, kāda var izveidoties arī ikdienā - gara rinda pa vienam labajā nomalē - var taurēt virsū matjugaļņikā "atbrīvojiet brauktuvi transportlīdzekļiem", tb tiem, kas nogriežas pa labi, tad ir skaidrs, ka kaut kas te tomēr nav kārtībā. un jā, es skatos pēc visu manis pieredzēto kritisko masu vēstures. tad, kad es sāku braukt masiņā, menti rāva aiz piedurknēm braucošus cilvēkus no velo, izrādīja varu kā vien mācēdami. tad pāris gadus bija apbrīnojami kulturāli, nespieda apmalēs, menedžēja pasākumu diezgan sakarīgi, un tagad tāds atkritiens tumšajā pagātnē. un katram gadījumam rādu uz pirkstiem - es runāju tikai par kritisko masu, nevis ikdienas braukšanu.

(Reply to this) (Parent)