|
Oct. 21st, 2011|05:29 pm |
Uz brīdi pieteikšos par sātana advokātu jautājumā par 30 km/h pa veloceliņu. Man intuitīvi šķiet, ka tāds ātrums daudz kur nav ok (uzreiz gan jāatzīst, ar velo neesmu braucis daudz gadus, tā ka tāda tukša drišana no manas puses vien ir), un pirms brīža atcerējos arī piemēru, kāpēc nav ok. Redz, autobraucējiem ir ātruma ierobežojumi. Pa Tallinas šoseju gāz uz 100 km/h, toties gar skolu brauc ar ātrumu 30 km/h. Abos gadījumos tās ir brauktuves, pa kurām nevajadzētu staigāt bērniem. Uz veloceliņiem ātruma ierobežojuma zīmju nav, tādēļ viss balstās uz veselo saprātu, vai neprātu - tas jau no konkrētā gadījuma atkarīgs.
Es jau nojaušu, kur es tikšu aizsūtīts ar ideju likt ātruma ierobežojošās zīmes, bet manuprāt tomēr jāievēro samērības principi. Ir vietas, kur ir ok braukt uz pilnu jaudu, cik nu fiziskais atļauj, tā pat kā pa bāni. Bet 30 km/h visur? Kommon! Braucosš velo un auto IMHO nav viens un tas pats. Uz daudziem ceļiem gājējam būtu reāli jāpiepūlas, lai izskrietu ceļa vidū. Uz veloceliņa - viens neliels sols, plus velosipēdistu ir grūtāk gan redzēt, gan dzirdēt. Arī kaucošas riepas un rāviens uz gurķi pie tāda ātruma arī ir visai reāli.
So, ja izejam no principa, kas strādā visos citos noteikumos, ka vadāmies pēc stulbākā eksemplāra, tad ātruma ierobežojums būtu tikai loģisks solis vietās, kur gājēju un velosipēdistu krustošanās ir visai reāla. |
|