ķīpsalā tā gājēju zona ir vnk izsmiekls - ja nāk pretim resnāks onkulis, izmainīties ar viņu gājēju zonā ir neiespējami. I tad nākas vai nu kāpt zālītē (aiaiai) vai velozonā (dzin-dzin-au). Vārdu sakot, man nešķiet labi sadalīts.
Otra vieta, kur man nešķiet, ir tiltiņš pāri kanālam pie Bastejkalna. Tur, kur 2x pēc kārtas krustojas ar gājējmaršrutu. Tas ir fui.

(Reply to this) (Thread)

ir arī tādas ietves, kur ar resnāku onkuli sastopoties var nākties nokāpt uz brauktuves. ko lai dara?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Neko, jākāpj jau būs. bet zin kā, latviskā "mums pāri nodarīts" sajūta nedod mieru. Mēģināšu ilustrēt.
Sensenos laikos bija tikai brauktuves, pa kurām galvenokārt staigāja cilvēki. Bija arī dažas mašīnas, bet visi tomēr uz brauktuves sadzīvoja. Tad nāca klāt vēl daudz, daudz, daudz mašīnu; gājēji sāka traucēt, tāpēc viņiem uztaisīja atsevišķu ielas daļu - ietvi. Kādu laiku viņi tur staigāja vienā dieva mierā, bet nē, redz, atkal tiem autobraucējiem nebija labi, velosipēdi uz brauktuves sāka traucēt. Un superīgs risinājums - davaj, atņemsim tiem gājējiem divas trešdaļas no viņu pārāk platās ietves! MMMhmm, te nu mēs esam. Pa ielu nedrīkst, pa ietvi arī nedrīkst. Kas būs nākamais? Vēl pusi no tās atlikušās trešdaļas atdos elektromobīļiem un Smart-iem?
:-)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

piezīmēsim, ka senos laikos bija ietuves :)
un piezīmēsim arī, ka veloceliņus sazīmē ne jau tikai tāpēc, ka autobraucējiem traucē, bet gājējiem arī. katram savs kaktiņš, savs stūrītis zemes, klasiķu vārdiem runājot.

(Reply to this) (Parent)