|
Jul. 4th, 2011|10:33 am |
tapēc! katrā tradicionālā receptē ļoti būtisks parametrs ir arī galaprodukta konsistence. un īstā pesto diezgan ievērojami vēl jāmana tā sastāvdaļu savdabība. piestā ļoti labi var kontrolēt frakciju smalkumu, un pesto sanāk kā mākslas darbs. ar blenderi tu visu sapis vienā putrā, un pļukt viss pesto. ja piešaujas pavairāk eļļas, produkts izskatās pēc tā, ko reiz aprakstīju šādi: http://kinskis.klab.lv/393080.html tb., ja nu tev gadās uzņemties gatavot vakariņas kādiem jaukiem ļaudīm, kas tev ļoti patīk, bet kuri par nelaimi ir gastrofašisti, iesmērēt blendētu pesto par kaut ko īpašu neizdosies. tb es pats arī pesto blenderī esmu taisījis ne vienu reizi vien, tāpēc zinu, ko glagolēju. atšķirība ne vien skatā, bet arī garšā ir iespaidīga.
līdzīgu piemēru ir daudz - tas pats nelaimīgais risoto kaut vai. ja tu, cilvēks, gadiem ilgi katru reizi rūpīgi pilotē risoto kastroli, lai viss būtu kruta, mērcīte vajadzīgajā daudzumā un biezumā, rīsi precīzajā 'al dente' kondīcijā, garša arī kā vajag, sastopies ar bezkauņu, kas atsevišķi vārītus paciņu rīsus samaisa ar pannā atsevišķi sagatavotu mērci un uzdot savus rīsus ar mērci par risoto, tad ar tādu vairs pat negribas runāt. |
|