| saldētava - tas ir tiiiiiik kruta! |
Jun. 16th, 2011|11:37 am |
mums ir atsevišķa saldētava dārza labumiem, tāpēc saldējam bez maz visu.
gailenes tātad daļu plaucējam, daļu uzreiz apcepam.
citas sēnes arī.
ogas, it īpaši, ja tas ir kkas no sērijas - esmu pārēdusies, tagad nevaru vairāk ieēst, bet iet bojā - var sablenderēt un pēc tam izmantot smūtijiem vai kokteiļiem vai mērcēm. cukuru es nelieku nekam, jo gribu pēc iespējas savā uzturā samazināt cukura daudzumu. saldināt var tad, kad grib lietot un izmantot labāk medu. turklāt saldinot pirms lietošanas pieliekas mazāk cukurs nekā pirms saldēšanas, jo tad taču saldina pēc garšas, nevis uz aci.
protams, saldējam arī neblenderētas. upenes, jāņogas, brūklenes, mellenes ļoti noder kūku dekorēšanai.
pārgatavojušos tomātus, kurus nav kur bāzt, arī var saldēt sablenderētus.
garšaugu saldēšana - forši ir iegriezt visādus zaļumus ledus saldējamās formiņās un pārliet ar ūdeni. kad sasalst, tad atbrīvot formiņas klucīšus vnk pārberot kastītē vai maisiņā.
vēl obligāti ir jāsaldē visādu garšaugu pesto. tas tak ir ziemas lielākais prieks.
mēs taisām arī dārzeņu maisījumus zupai vai sautējumiem - vienā kastītē kopā sasaldē, piemēram, sviesta pupiņas, sagrieztu burkāniņu, papriku, zirnīšus, puravus. arī zaļumus uzreiz tur piegriež klāt.
spinātus saldējam - nomazgā, nožāvē, sagriez un sablīvē kārbiņā.
ar rabarberiem, manuprāt, saldētavu aizņemt ir diezgan bezjēdzīgi. viņi sagriezti un pārlieti ar vārītu ūdeni vēsākā vietā stāv tāpat.
vēl iesaku vienmēr turēt pāris paciņas kārtainās mīklas saldētavā, priekš emerdžensī gadījumiem, ja gribas/vajag ātri kauko garšīgu sataisīt.
un neaizmirst uz kastītes/maisiņa uzrakstīt, kas tur iekšā tāds. tas tā tikai liekas, ka paskatoties uz to sasalušo masu, apsarmojušā iepakojumā, uzreiz varēs noteikt, kas tas ir tāds. |
|