mana sirds ir pilna. esmu pat gatava cept augšā "lasītāji streso raksta" tipa vēstuli tēvēnetiem.

no rīta viss bija aizdomīgi labi, pa ceļam uz pilsētu mani kāda autobraucēja laipni palaida tādā vietā, kur velosipēdistiem nemaz nav priekšroka (tā notiek, srsly), centrā pa veloceliņu nepastaigājās gandrīz neviens, un arī vienīgais onkulītis bija vienkārši aizdomājies un smaidīgi pakāpa nost.
arī mājupceļā sākumā viss bija ļoti labi un skaisti, pa veloceliņu neviens nestaigāja, visi celiņa šķērsotāji vispirms paskatījās, vai ceļš brīvs, no visām pusēm lūdzu un paldies. bastejkalnā pirms tiltiņa, kur veloceliņš ir sazīmēts diezgan sarežģīti un ir lielas iespējas saskrieties, nopriecājos par kādu kuplu ģimeni, kas celiņu šķērsoja gluži kā grāmatās kārtīgiem bērniem zīmēts un rakstīts.
tad es uzbraucu uz tiltiņa. pretī pa veloceliņu nāca divi jauni vīrieši, izskatīgi un labi ģērbti, zelta jaunatne ar portfelīšiem padusēs. es uzzvanīju zvaniņu, lai viņi ieraudzītu pretīmbraucošo mani un pakāptos malā - ja neskatās zem kājām, tad var arī nepamanīt, ka slāj pa veloceliņu. viņi ne tikai nepakāpās malā, bet sāka bļaut, ka viņiem te esot priimuščestvo. es rādīju uz pirkstiem un skaidroju, ka vot tut velosipednaja dorožka, a tut - vaša, bet zelta jaunatne vilka ārā no portfelīša ceļu satiksmes noteikumus un piedāvāja mani iekaustīt. apkārt sastājās arvien vairāk gājēju un velosipēdistu, un zelta jaunatne turpināja arvien augstākos toņos taurēt, ka noteikumos ir izmaiņas, un tagad uz veloceliņiem ir priekšroka, jā, priekšroka gājējiem un bērnu ratiņiem (norādot uz bērnu ratiņiem, kurus pa gājēju pusi stūma par ļembastu izbrīnīta māte). biju tādā ohujā, ka atmetu ar roku un aizbraucu kopā ar vienu no velosipēdistēm, kura uz atvadām noņurdēja "pilna pasaule idiotiem". es laikam nespētu viņiem paskaidrot, kas īstenībā tai noteikumu grāmatiņā rakstīts. lai gan vajadzēja.

tāda zelta jaunatne pie mums tiesības liek un pēc tam ielās brauks.
nav brīnums, ka tēvēnetu komentāros cilvēki pilnā pārliecībā raksta, ka velosipēdisti nedrīkst atrasties uz ietves, jo traucē izbraukt no vārtrūmes.
par timrota "velosipēdistiem nekur, atcerieties, nekur nav priekšroka", stāvot vienā no retajām vietām, kur tā priekšroka ir, atkal no jauna skumji paliek.
iešu spēlēt futeni, lai būtu atkal laimīgs, vot.