|
May. 29th, 2011|07:02 pm |
Man šķiet, ka visas iesaistītās personas bija drusku sakāpināti emocionālas.:)
Bet tā laikam ir mana nespēja just līdzi svešai sāpei. Pati esmu sušķe, kura varbūt sērīgi nopūtīsies, ja kāpņu telpu kāds būs pievēmis vai piečurājis, taču nekad dzīvē nenonāks līdz tādai labilitātei, lai satrauktos par kaut kādām švīkām uz kaut kādam sienām.
No otras puses - riteņa man nav, tāpēc neko nezinu par sūro grūto staipīšanu augšup-lejup pa trepēm naidīgu babuļu skatienu pavadībā. Ticu,ka nav jauki, bet līdz sirds dziļumiem aizkustināta arī netopu.
Nu, tā, kaut kā. |
|