|
Apr. 14th, 2011|10:25 am |
pievienojos tev ar visām četrām plus riteņiem. Vienkārši meklēju versijas. Tīri 'antropoloģiski' skatoties, interesanti, kā 1. nostiprinājies priekšstats par ietvi (t.i. vietu-kur-parasti-nebrauc-auto) kā drošo patvērumu no itin visa, saskarsmi ar citiem ieskaitot; 2. šo principu pavisam viegli pārnest uz citām publiskajai satiksmei veltītajām telpas daļām, kas liegtas auto.
Runājot par bērniem - reizēm šķiet, ka vecāki par viņiem pat blakus esot tā īsti nedomā, vismaz ārpus jautājumiem 'vai apģērbts? pieklājīgi?'; 'vai traucē man mierīgi pastaigāties?' un, visbeidzot, 'vai viņa uzvedība ir mana skaļā nobrēciena cienīga?'
Un tad pie viena novaidēšos par tēmu "kverpļsuņpurnīši uz celiņiem". |
|