|
Dec. 6th, 2010|09:19 pm |
zini, par šo man ir daži šaubu pilni novērojumi.
viens tas, ka jaunajos csn ir noteikts, ka pa veloceliņu var iet gājēji. un diezgan pofig, ka tas attiecas tikai uz tiem celiņiem, kur nav gājēju joslas (drošvien domāja kā labāk, sanāca kā vienmēr - tipa ja pa mežu iet veloceliņš un nav gājēju celiņa, noteikumos atļaut pa to iet), un ir piebilde "netraucējot velosatiksmi", jo es jau esmu redzējusi internetos uzvarošus velonīdēju komentārus, ka lūk tagad ir atļauts pa veloceliņiem staigāt, un lai tie velobraucēji vispār aizveras un priecājas, ka viņiem neiesprauž spieķos sprunguli (true story). šis ir reāli obidno, jo diezgan efektīvi nahrenizē tos mazos solīšus, kas ir veduši uz pašreizējo situāciju, kur pieņemšana ir nevis tālajā ceļa galā, bet jau gluži vai saskatāma.
otrs ir divi savstarpēji nesaistīti novērojumi pēdējo pāris nedēļu laikā, kā daži labi džigiti izpildās uz ielām. tām pašām ielām, uz kurām taču it kā jau sen ir iedresēts, ka gājēji pār zebrām ir jāpalaiž, lai kā arī negribētos. 1 - slokas iela, tramvaja pietura pie nometņu (vai precīzāk zvanu) ielas, kur sliedes ir ielas vidū un pasažieriem jāiet pār brauktuvi, lai iekāptu tramvajā. tad nu piestāj tur tramvajs, cilvēki sāk pie tā iet, bet pa slokas ielu brauc džigits, kurš taurēdams visus izdzenā un aizbrauc. 2 - tramvaja sliežu līkums, kuram jābrauc pāri, braucot nost no vanšu tilta. tur var sanākt tā, ka sliedēm pāri tiek, bet priekšā pa zebru jau iet cilvēki, kuriem luksofors rāda zaļo. mums priekšā brauc golfs ar invalīda zīmi logā, aiz sliedēm pēkšņi sabremzējas un mēs abi esam iesprūduši tai gabaliņā starp sliedēm un luksoforu. nekas, vietas abiem pietiek, gaidām zaļo. taču vienā brīdī golfs vienkārši sāk braukt pār zebru, cilvēkiem pa vidu, nekādu zaļo nesagaidījis. mī šokā, kā saka. šie divi sīkie gadījumi ilustrē to, ka laimīgo ceļa galu gājēju palaišanā mēs tomēr neesam sasnieguši. |
|