reku ērenpreiss raksta šitā
http://klab.lv/users/eerenpreiss/321024.html
bet tikmēr man šodien kā reiz bij pārdomas par attāli saistītu tēmu - es sapratu, ka man nevar būt bērnu. bet ne jau bioloģiski.
rau, es esmu frīlanceris, es nopelnu tieši tik, cik izdaru, man nav uzkrājumu, nav īpašumu, vidējā latvieša attālums līdz bankrotam - 1.4 mēneši jeb no algas līdz algai visnotaļ attiecas arī uz mani. es esmu pašnodarbināta persona, veicu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, taču neredzu, kur un kā tās varētu nākt man par labu, jo bezdarbnieka pabalsts man nepienākas, par pensijām nesapņosim, un bērna kopšanas pabalsts pašreiz ir 8 upd: 50 lati mēnesī.
tātad ja man iestājas bioloģiskā pulksteņa kundzība, un es nolemju apbērnoties, tad es zaudēju visus savus ienākumus vai lielāko to daļu, saņemu 8 50 latus mēnesī bērna kopšanai (ja nenogriezīs pavisam, un tas tāpat ir čumreiz mazāk par maniem strādājošā ienākumiem) un visa famīlija kļūst atkarīga no draudziņa. on the bright side, draudziņam vismaz šobrīd ir darbs. on the dark side, ar mazu algu un bez socgarantijām. ā, on the bright side again, draudziņš ir :)
tātad ko mums piedāvā meņū šādā gadījumā? apklusināt bioloģisko pulksteni, krāt naudu priekš apbērnošanās, paralēli zīdaiņa auklēšanai turpināt strādāt? (cik reāli vispār ir šis pēdējais? man pieredzes, kā saprotat, nav.)
šauri, bet iz dzīves.