atradu ar īsto brīdi, kad uz veikalu iet. tieši mūsu sētas galā uz stendes ielas jebšu centrālās štrāses notriekts tantuks. bļaušana pa visu pagastu - tantuka vecis, tāds krietnā ķirsī, brēc uz jauniešiem notriecējiem kaut ko neartikulētu, jaunieši pretī - ka nav ko jāiet pa pašu ielas vidu, turklāt bez atstarotājiem. citi jaunieši tup pie tantuka, a vecis planē pa ceļa vidu un bļaustās. tikām piebrauc ātrie.

atpakaļceļā no veikala ceļmalā tusē vairs tikai jaunieši, pīpē trīcošām rokām, mīņājas pa taciņu (jā, ceļmalā ir taciņa, pāris metrus nost no ceļa, aiz kokiem, es piemēram pa turieni arī pārvietojos, ņefig pa ceļu brist, turklāt pati taču arī šķūrēju mūsu jurisdikcijā esošo taciņas daļu). apjautājos, vai tantuks dzīvs. jā, dzīvs esot, bet škrobe pašiem baigā, sirdsapziņas pārmetumi, bet ko tu padarīsi tādam pa ceļa vidu planējošam tumšam objektam.

kāda morāle? mīļie draugi, steidzieties lēnām, un lietojiet atstarotājus. bez jokiem, ibio.