plinkplonk fests folklorē ieiet ar apzīmējumu "smieklīgo grupu festivāls". mēs redzējām vienus tādus kā tesa, ja viņi būtu 20 gadus vecāki un spēlētu septiņdesmitajos (tolmunud mesipuu), tad vēl redzējām ļoooti krutu grupu tipa zodiaks ar nelielu japutmas piešprici, ceram redzēt skaņumežā vai related (opium flirt, un viņu similāro ārtistu radio ir ļoti labs, starp citu), kapitan korsakov tomēr izrādījās nevis lightning bolt (you wish, ne?) bet gan nirvana, taču ļoti laba nirvana, lai arī paredzama un brīžiem garlaicīga, nu un tagad mēs zinām, ka sakrustojot plone un broadcast sanāk tīrs new order (seeland). pārējos proguļaļi, dažus pat apzināti.
festivāls beidzās 11 vakarā, un sākās cits festivāls - desiņu cepšana un alus dzeršana skaistā dārzā upmalā ar kapitaniem korsakoviem un vienu no tām grupām, kuras proguļaļi. iegruzīju korsakovu basistu, ka jāklausās lightning bolt, ko pārējie grupā dara, bet viņš vēl nē.
un tagad reporta daļa ar morāli - ja jūs kādreiz gribat izkļūt no pilsētas tartu ar vilcienu, googlemaps is not your friend. un šis keiss ir vēl labāks par to, ka manā iepriekšējā dzīvesvietā ladytaxi vienmēr gaidīja kvartālu iepriekš, jo tā taču ir rakstīts googlemapos (līdz zināmam brīdim gan). tur, kur googlemapos ir tartu dzelzceļa stacija, realitātē atrodas iespaidīga ēka bez logiem, toties ar lieliem gāzes rezervuāriem. bet stacija atrodas kudī tuvāk pilsētai un pareizajā pusē sliežu zonai un ir remonta sākumstadijā, kā nekā dzelzceļa satiksme tartu ir atjaunota šī gada sākumā. arī valgā perons ir tāda neliela no dēļiem sanaglota platformiņa viena vagona garumā, un tam ir jāpārcilpo pāri, lai ietrāpītu latvijas dzelzceļa operētajā vilcienā. kurā mūs sagaidīja ttp ar biezpiena plācenīšiem un plānu, kā glābt izslāpušos vilcienā ieslodzītos ceļiniekus - valmierā mums pa vilciena logu pasniedza aukstu limonādi, un vēl viens milzu paldies ttp par to.
rīga no vilciena izskatās tik forši nepazīstama, es tiešām biju aizmirsusi, ka juglā ir dzelzceļa stacija. no turienes līdz centram ar vilcienu var tikt mazāk nekā 20 minūtēs. (reporta daļa ar morāli jau it kā bija nemanāmi beigusies, bet tagad ir beigusies nudien un pa īsto.)
ja bez morāles, tad rīgā ir forši nedoties mājās uzreiz. mēs vispirms pārkāpām vēl nākamajā vilcienā, jo divi jau nav nekāds trīs, un aizbraucām līdz torņakalna mazdārziņiem un noklausījāmies survivalkita zāļu sievu gudrības, daaaaudz. un mājupceļā pielipām pie futbolskolas laukuma žoga un paskatījāmies spēli starp krieviski lamājošamajamajamies zēniem gandrīz argentīnas izlases kostīmos un zaļkostīmotiem latviešu stiprimazāklamājošamajamajamies zēniem ar uzrakstu mārupe. līdz golam, kuru iesita nenosvilptas divmetrīgas aizmugures dēļ, jo pēc tā es saskumu, jo tāds futbols mums nav vajadzīgs.
mājās pa katru logu rāda citu marsa ainavu.