Klasiskais duālisms ir šāds: lai savaldzinātu pa īstam, standartfrāzes nederēs, bet tad, kad pa īstam gribas kādu savaldzināt, tās ir vienīgās, kas pulsē galvā, tāpēc atliek tikai klusējot nervozi kodīt apakšlūpu, vai arī muļķīgi ķiķināt par visu, kas notiek apkārt, teiksim smilgām, kas klanās vējam kā jauniņas aktrises atlasē pie režisora.

(Reply to this) (Thread)

šajā gadījumā klasiskais duālisms ir šāds: savaldzināšana jau ir notikusi, meitene jau ir ķešā, tad ko vēl dzesēt muti? ja nu vienīgi teiktais ir pa īsto. tiec nu gudrs...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Vēsi. Lai meitene pārsteidz puisi šādi: nopērk 3 pudeles šampanieša, kopīgi izdzer, atstājot puisim lielāko daļu (piedod, bet patiesības labad ir arī kaut kas jāupurē), pa vidam ievelkot gultā pie izslēgta TV (ja tāds vispār ir) un apmīļojot tur, kur viņš vismazāk gaida (hint - krūšu gali ir ļoti jūtīgi), un tad, kad 3. pudele ir pie beigām, lai pajautā, ko viņš īsti bija domājis ar to savu standartfrāzi - savu nespējas uzdrošināties apliecinājumu, atziņu par cerēšanas nepraktiskumu, jeb īpašumtiesību nostiprināšanu. Ja viņš pusstundu kratīsies smieklos un to pašu gribēs darīt un darīs arī tā meitene, tad tā būs visnotaļ laba zīme, ka turpinājums ir iespējams.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

myohmy, jājož vien iepirkt pāris kastes šampanieša un jāsastāda neapdomīgi izrunājušos upuru (ex) saraksts ;) vai otrādi...

(Reply to this) (Parent)