|
Apr. 15th, 2010|08:27 pm |
vispār ļoti pazīstami. es pirms diviem gadiem arī apmēram šitā -
atceros tik to, ka naktī mierīgi ripinos mājās un nākamais kadrs, ka esmu jau mājās, vannasistabā un šķaidos ar asinīm - smadzeņu satricinājums, lauzts deguns, pāris šuves uz sejas un pāris izsistu priekšzobu. ritenim gan nekādas vainas. kas un kā notika, nav ne jausmas - šoka stāvoklis un manā pasīvajā atmiņā tas nebija paspējis ierakstīties.
pēc tam mēģinot kautkā restaurēt bildi, ir prātā kautkādi mašīnas priekšējie uguņi un dzelceļa pārbrauktuve (tā, kas 5 min brauciena attālumā no manām mājām) un akmens šķembas, bet nu tikpat labi, tā var būt arī kautkāda prāta izdomāta konstrukcija.
katrā ziņā es toreiz un joprojām ļoti priecājos, ka esmu dzīva, jo pašai ir iekšēja sajūta, ka daudz tur netrūka. |
|