|
Feb. 6th, 2010|07:07 pm |
Nu komunikācija vienmēr ir drusku arī smadzeņu pišana, citādi mēs te nebūtu.
Bet konkrēti aprakstītajā gadījumā es esmu pārliecināts... (nē, pat ne pārliecināts, tas ir par vāju vārds -- vajag kādu vārdu kas ir starp "pārliecināts" un "zinu", aptuveni kādas trīs mata tiesas no "zinu") -- ka tas ir (a) bezjēdzīgi un (b) zināma tomēr necieņa. Jo runa nav par kko tiešām eksistenciāli svarīgu, kad cilvēks maigi ķiķinot sper soli bezdibenī, bet būtībā par to, kā mums dzīvot savu dzīvi. |
|