|
Nov. 19th, 2009|07:27 pm |
|
es nerunāju par to onku. es, protams, bērnam tā neteiktu, bet mans viedoklis par valsts pārvaldību un tostarp valsts naudas tērēšanu aizvien ir bijis izteikti pragmatisks. tomēr man nešķiet, ka valsts resursu izlietojumā vadoties pēc pamatotiem aprēķiniem un loģiskiem apsvērumiem, kādam tiktu laupīta kaut kripatiņa prieka - ne jau gaismiņās ir tā sāls. bērnam pietiek arī ar mirgojošām lampiņām veikala skatlogos vai bonbongu pa desmit saņiem. tie ir pieaugušie, kas, piemēram, šīm nacionālismā balstītajām bezjēdzībām piešķir šo maigi nostalģisko nokrāsu. un tie ir viņi, kam tas ir vajadzīgs. viņi, kas grib aizmirsties. bērni tur vispār ņi pričom. es kā LR pilsonis sevišķi dotajā situācijā visas šīs jaukās rīgas kampaņas, salūtus un potenciālās partiju reklāmas uztveru vienkārši kā ņirgāšanos, no vienas puses, un galēju intelektuālās impotences pierādījumu, no otras. |
|