|
Aug. 1st, 2009|07:51 pm |
Es te, protams, neizcelšos, bet es strādāju tā, ka pasaule kūp. Un strādāšu vēl labu brīdi un visa vasara būs tāda bijusi, bez nevienas peldēšanās, bez laiskošanās saulītē, un vienīgās riteņošanas reizes būs bijušas tās, kas transportē mani līdz bibliotēkai.
Starp citu, tā es pagājšnakt ik pa brīdim ieklīdu Cibā, murminot zem deguna kaut ko tādu kā nu, lūdzu, lūdzu, esiet kāds nomodā, plz, plz, lai ir kāds, kam nenāk miegs, njerr, cik var, ka es te viena moku smadzeni, bet visi citi guļ/ballējas/mīlējas/sēņo. |
|