ублюдок's Journal

Par raganu medībām un labiem cilvēkiem
Kā jau visi zin, šodien man internāta nebij, līdz ar to, visas cibas dziļi filozofiskās pārdomas par to, kas ir kas man tapa pieejamas tikai tagad vakarā. Šajā gadījumā es varu pievienoties

unpy viedoklim par petīcijām un rosīšanos rosīšanās pēc, kā arī aizķēra nedaudz

mazeltov novērojumi un viņas sarunas ar

blond.

Tagad fonā grab "Suņu Būda" un tās viesis Aldis Gobzems.

Pa punktiem. Pirmais un nesvarīgākais ir mans viedoklis, ka likt feisbūkā lentas, šērot boikotu un vemt "Ušakov atkāpies", papildinot to ar uzslavu godavīram Dombītim ir pilnīgs bulšits. Pirmkārt tagad rīkot Baltijas ceļu pret maksimu, rakstīt vēstuli cilvēktiesību tiesai, vai publiski sadzedzināties ir pilnīga destrukcija, kas izriet no kaut kādām pārspīlētām emocijām. Manuprāt Dombītis nevis "uzņēmās atbildību" , bet izdarīja labu politiskā pr manevru, lai EP vēlēšanās norautu banku. Ja rokam dziļāk sazvērestības teorijā, tad pieļauju varbūtību, ka pastāv zināmas nerakstītas saistības kuras caurvij dažādas personas, grupējumus vai interešu lokus. Situācijā, kad vēlētāju masas kaut ko pieprasa, politiķi parasti pa galvu un kaklu metas to realizēt reitingu vārdā. Šoreiz pieprasa asinis un galvas, un nav izslēgts, ka šīs galvas atrodas vienotā vijumā ar to pašu Dombīti vai nu pa tiešo vai pastarpināti. No tā savukārt izriet, ka jācērt galva "pašam sev", jo paraujot vaļā vienu vīli, tā var pavilk sev līdzi tādu dubļu un strutu jūru, ka piektā gada revolūcija Latvijas vēsturē vēl izskatīsies pēc teletūbiju šova salīdzinot ar to, kas varētu sākties. Attiecīgi vieglāk un pareizāk ir atkāpties, lai nav jākonfliktē iekšējās interesēs, kā arī latvietis vulgaris šajā brīdī ir atguvis ticību godavīriem un viņiem ir vārds - Valdis. Ārzemnieki to dēvē par win-win. Rezultātu mērīšanai izveidots pat paldiesvaldim.lv , lai noskaidrotu sabiedrības noskaņojumu.

Es par šo manevru nedodu pat suņa sūdu, kur nu vēl uzslavu. Pat nedaudz atbalstu Ušakovu, ka davaj, neraudāsim pišoties (ir kr.val. izteiciens "эбу и плачу")bet darīsim visu, lai šo problēmjautājumu atrisinātu maksimāli ātri un bezkaislīgi.

Turpinot par vijumiem nonākam pie

mazeltov apskatītā Ascendum un

dienasgramata . Nu ja, tā nu viš i. Zin kā, ir laikmeta ikonas, un šeit tāds ir

dienasgramata kuram retais ko var atļauties pārmest. Viņš vispār ir atsevišķa pētījuma vērts personāžs, jo ir ļoti reta un interesanta parādība sabiedrībā. Viņa teiktais tiek uztverts nekritiski, viņš ir kā popsa, kuru klausās visi, bet nosoda tikai margināļi un andergraunds. Uz viņu pavelkās, viņam seko. Gadiem ilgi un rūpīgi kaldināta parādība. Viņš ir tas, ko grāmatās dēvē par "opinion leader" un "opinion maker". Uz aci šādus cilvēkus var viegli atpazīt. Piemēram daudzus gadus atpakaļ Goldenhammerā es ar Kristapu Ģelzi pilnīgā pālī stutēju bāra stoiku, tas kaut ko gvelž bezsakarā, bet apkārt stāv bariņš ar slienu tecinošām LMA studentītēm, kuras ķer katru vārdu un uztver to par baltu patiesību. Tā pat kā visi arhitekti aptaisās, ja muti paver Gaile, par wanabī reklāmistu un Stendzinieka mijiedarbību nemaz nerunājot. Apdiršās uz vietas. Tā pat ir ar Ilmāru. Pietiek paskatīties cibu, ka veidojās līdzīga aina kā toreiz, kad Ģelzis stutēja stoiku.

Nu lūk. Kāpēc tādam Re&Re un citu IKP veidojošu biznesu pārstāvjiem būtu jāatbalsta tāds Ascendums, kurš cita starpā nopērk tādu satori ar visām parpalām? Mēģināsim uzkonstruēt kāda viena notikuma anatomiju a ļa rakoon style.
Tātad mums ir kāda populāra māksliniece, kurai tiek labi maksāts par viņas darbu Latvijas Nacionālajā Operā. Viņai pēc publiskās informācijas spriežot tiek maksāts labi un krietni vairāk kā citiem amata brāļiem, bet pieņemsim, ka viņa pati to nezin. Viņa ar šo atalgojumu ir mierā un pat nenojauš, ka ir figūra konkrētās rotaļās. Kāds it kā garāmejot, varbūt tas pats pieminētais, sarunā pie vīnaglāzes liek viņai noticēt, ka līdz šai ģeniālajai idejai viņa ir nonākusi pati. Tad nu savas revolucionārās idejas spārnota viņa apvelk skandalozu krekliņu, kurš tā arī paliktu tikai krekliņš, ja kāds to nebūtu novadījis līdz medijiem un iepūtis dvašu mediju oglītēs. Vienā mirklī uzliesmoja ugunskuriņš, kuru pūš no ascenduma barotais satori. Nepaiet ne mirklis, ka šo pavedienu ir uztvēruši visi mediji, mazāka ranga viedokļa līderīši un pažars iet pilnā sparā. Satori un viņa redaktoram visi nekritiski tic, citi savukārt tic tiem, kas tic satori. Reveņjū no pasākuma? Nu Žagaru izglābt neizdevās, bet vismaz to žurku Grendi gan sašāva kājā. Ļoti labi uzkonstruēts teātris ar labu bekgraundu "kultūras cilvēku" izskatā.

Paņemsim Artusiņu, toreiz Suņubūdas raidījumā viņš tā bija uzkurinājies, ka to nabaga NA meiteni gandrīz stāvus iedzina zemē par operas jautājumu diskutējot. Tagad jautājumiņš, no kurienes Artusiņš izdomāja, ka Grende ir slikti, savukārt Žagars labi? Artusiņš to neizdomāja, viņam lika to izdomāt. Pēdējā raidījumā Kaimiņš liek visiem nospļauties pie katras Re un Re ēkas. Atkal satrakojies, bet nu šis ir forsmažors un nevienam nevajadzēja modelēt, lai viņš un visi pārējie uzvilktos. Tagad noteikti tiek modelēts, kā mazināt demedžu.

Mans priekšlikums, ko ja neaiziešu laicīgi gulēt nosūtīšu tam pašam boom femem - suņubūdai ir sekojošs. Pasaukt Ilmāru un tieši nojautāt - ir RERE pidari vai nav, vai viņiem ir jānes vismaz morālā atbildība vai nē. Lietas nevajag skatīt un vērtēt pustoņos, aizbildinoties ar varbūtībām, nevainībām un pierādījumiem. Morālā atbildība - jā vai nē. Un ir svarīgi tieši tas, lai atzīts viedokļa līderis, kuram visi akli seko sniedz šo atbildi.

Es ļoti mīlu dakšiņas, man ir likuši un es tās lieku citiem. Dakšiņa, tas ir forši. Kā arī mana cietākā pārliecība ir, ka satori rupji runājot ir ziedotāju pr kantoris ar uzdevumu iedarboties uz konkrētām mērķagrupām, kuru pārstāvji kā citu grupu viedokļa līderi veido vispārējo noskaņojumu sabiedrībā. Rafinēta štelle, tāpēc tik dārga, vismaz spriežot pēc ziedojumu apjomiem.

Vo bļe, nepaspēju pat kārtīgi noliet šito ūdeni, kad kāds jau paspēja mani apstiprināt.

"Turklāt, nenoliegsim, šādi rakstīt un filozofēt, publiski kašķēties un apvainoties, meklēt un atrast vainīgos – tas viss ir mūsu, dzīvo privilēģija, sava veida īpašas VIP priekšrocības tiem, kas vēl nav pievienojušies cilvēces vairākumam. Turklāt nevis visu dzīvo privilēģija, bet tikai to, kuriem nav personiskas iesaistes notikušajā nelaimē un emocionāla šoka. Varbūt tādēļ šīs privilēģijas būtu jāizmanto atbildīgi – paturot prātā, ka beigu beigās, t.i., pēc mums katram neizbēgamajām beigām viss var izrādīties pavisam citādāk."

http://www.satori.lv/raksts/6488/Zoliks_un_beigu_beigas