Paraugoties pa logu, man liekas tik mazliet fakin scary, ka viss, ko mēs redzam, būtībā ir oglekļa ķīmiskas reakcijas. Like, nu, viss. Automašīnas, mīlestība, vīri, dārzi, mikroprocesōri, kredītkartes, bērni, Spotifajs, vecvecāki, vārdi, sarunas, dzimumlocekļi, rūnas, spāņu valoda, Morzes ābece, linkedins, sieva, intervijas, darba līgumi, orgasmi, depresija, miers, nemiers, miegs, bezmiegs, «Dari Pats», kopīpašumi, «Rīgas Laiks», «IR», arduīno, līgumi, multimetrs, ESP32, breadbōrds, lubrikants, buttplug's, klizma, skaņas pastiprinātājs, pagājušogad ražots auto, zāle, koki, šķēres, cements, Depo... Plāna biosfēras plēvīte kosmisko procesu milzīgajos mērogos. Kā migliņa uz plūmītes. Amazing. Tik skaisti, un tik trausli.

Priedes no zināma skatu leņķa man izskatās kā oglekļa pilienu injekcijas atmosfērā, kā šajā video, kur pilina iekrāsotu šķidrumu ūdenī, tikai tūkstošiem reižu lēnāk.

P.S. Fōna pārdomu mūzika VELVET ACID CHRIST ~ Ghost In The Circuit - YouTube. Also, mani fascinē šis grupas(?) nosaukums. Like, hm, "a davai" nosauksim mūs par samtaini skābo Kristu? Sure, why not! Lieliski :-)

P.P.S. Šī pasaule ir pārāk liela un nesaprotama un biedējoša tādam mazam susuram kā es...

P.P.P.S. Brendan Perry - Utopia (2010) - YouTube https://www.youtube.com/watch?v=_kbeQ6xGV2w

I feel greater then the sum of all my parts
A domestic beast with a hairy heart
Trapped within a walled suburbia
I found my taste is somewhat underground
Between the shadows and the cracks
I'm building my utopia

I need to break free from all that binds
That makes me old before my time
In this world of dystopia
My love is like a bright guiding light
Shining in the darkness of the night
The star of my utopia

In the motion of the sea
In the air that we breathe
Can you feel me?
In the stars and in the trees
In the song of the bees
Can you hear me?

Caged golden memories
Time has come to show your true feelings
I know it's the only way to be
When the same old feelings come over me

I feel greater then the sum of all my parts
A space jockey from a distant star
Marooned upon dystopia
I found my taste is somewhat underground
Between the shadows and the cracks
I'm building my utopia

P.P.P.P.S. Joy = Trust x Purpose

Pasaule ir tik tik tik skaista, krāsaina, spilgta un interesantu lietu, cilvēku, vietu pilna!

... ja tieši tā tas no manas iekšienes arī izskatās (tagad vasarā bišku mazāk, tomēr jā, visu laiku)



P.S. Manuprāt, lielisks tofiks, es domāju, man nekas nav jāskaidro: pajautā! - kaķa skūšana. Un kāda ir tava pieredze ar kaķa skūšanu? (Pēdiņas ap "kaķi", bet nu ak jel).
Starp mums runājot, "kaķīti" nevajag skūt. Epilācija ir the thing, of horse. Kaut kas arī jāatstāj, jo citādi ieslēdzas bērnkopības programma smadzenēs un... vai tas (jo bērniem nav dzimuma) ir paēdis, un vai pamperis ir svaigs un vai nav tam par vēlu būt nomodā un vajadzētu nolikt gulēt un tā tāļāki. Kādas tur vairs dzimumattiecības.

Šobrīd divos pārlūka tabos esmu atvēris Gūgles kartes.

Vienu ar esošo santech lokāciju, un otru — ar drīzumā paredzēto.

Jo pirms dažām dienām pālī Cibas komentā biju paviršs, ai, nu :-)

Un ne tikai tāpēc, protams.

Šodien iemācījos vēl vienu angļu valodas vārdiņu — "to transfix" (caururbt, cauršaut, pienaglot, piesaistīt).

... when I find myself transfixed by a shadow on the wall, or the splashing of water against a stone. I stare at it, the hours pass, the world around me drops away, replaced by worlds being created and destroyed by my imagination. A way to focus the mind. Pete Namlook & Geir Jenssen - A Way To Focus The Mind (The Fires Of Ork 2) - YouTube, bet vispār tas ir citāts...

Es arī tā varu stundām lūkoties uz kaut ko tādu, bet mans prāts nefokusējas, drīzāk izklīst vēl vairāk...

Tas ir stāsts, kurš sākās ar deloveja_kundze un tālāk no turienes vijās patstāvīgi, stāsts par atrastu mūziku... par atrastu filmu...

Manā mazajā paškonstruētajā iedomu pasaulītē es esmu Dievs. Tas nekas, ka šo pasauli zinu tikai es — man nav jādalās; tas nekas, ka manu pasauli var viegli sagraut jebkurš — es uzcelšu jaunu.

Tas nekas, ka mana fiziskā (un citas nav) eksistence ir apdraudēta; ko gan es varu zaudēt — tik vien kā mazu pasaulīti, kuru neviens nav redzējis; tas, ko tu neesi redzējis un aptaustījis, neeksistē.

Lielajai pasaulei tur ārā nav nozīmes. Es Slovākijas kalna virsotnē vai raugoties uz Norvēģijas fjordu elpoju tāpat, kā tepat savā istabā.

Godīgi sakot, mani neinteresē citu cilvēku pasaulītes. Kam man tās? Mani ir manējā. Nokopēt kaut ko no tavas pasaules un atstiept uz manējo? Absurds.

Pēc 15 tumsā pavadītām stundām krāsas ir tik spožas, priekšmeti šķiet tik īsti!