Jauna diena. Turpināšu šķirot mantas, mest ārā lieko, meklēt darbu.

Šonakt gulēju jaunā vietā. (Par to citreiz.) Vakarā domāju, ko gan redzēšu sapnī. Bāc, redzēju vidusskolas klasesbiedru Edvīnu un ex darba kolēģi Valtu. Šķiet, abus tēlus vieno tas, ka viņi man šķiet gudrāki un veiksmīgāki par mani, meh.

Turpināšu par iedvesmojošajām lietām.

Graham Hill: Less stuff, more happiness | Video on TED.com.

Atzīšos, ka esmu tikai pusceļā, man vēl ir daudz lieku mantu :-)

Šodien nodarbojos ar mantu nogādāšanu no kolhoza pēc piederības — aiznesu yulungu mantas, aizvedu hedera velosipēdu, aiznesu edzjins CD turētāju. Ko tikai visu neizdarīsi, lai Endomondo kilometrus vairāk dabūtu :-)

Šodiena pagāja kārtošanas zīmē. Izvandīju gandrīz visu. Ar savākšanu gan negāja, tāpēc istaba pilna ar izmētātām mantām.

Aizklapēto durvju nišā ierīkoju divus grāmatplauktus. Jau sen to gribēju izdarīt. Sanāca mēreni kroplīgi, bet turas labi. Instrumenti tagad arī mētājas.

Turpināšu rīt.

Vispār jau smieklīgi sāk palikt, nu kā tik triviālu lietu, kā savu mantu turēšanu perfektā kārtībā, nesāku darīt jau agrāk. Man taču tā patīk minimālisms un kārtība.

Pie digitālajām lietām tā arī netiku.

Vēl šodien bija tā, ka iegāju Hesburgerī, gaidīju rindā, un tad sapratu, ka nevaru atļauties samaksāt Ls 1,80 par rudzu burgeri. Nu, šobrīd vēl tā kā varu, bet ilgtermiņā man šī naudiņa ai, kā noderēs citām lietām. Tā nu Hesburgera vietā iepirkos Rimi, par Ls 2,70, un barības vielu pirkumos ir daudz vairāk.

Kaut kā tā. Ā, vēl ūdens krānu sietiņus iztīrīju, citādi ūdens bija sācis šļakstīties uz visām pusēm, besīja.

Un vēl pa dienu klausījos Absolūtā Minōra raidījumu ierakstus.

Piektdiena
— pārvedām dažas ziimogvasks mantas uz kolhōzu

Sestdiena
— necerēti brokastīs man tika malas pagatavota garšīga gaļa
— šonedēļ esmu dežurants, izdežurēju kolhōzu, fōnā skanēja Joy Division playliste no youtubes
— ar mala aizbraucām uz Alfu, nopirkām pannu kolhōzam, panna ar baltu keramikas nepiedegošo pārklājumu, smuka, 28 cm diametrs; arī vāku tai iegādājāmies; vēl Alfas Yisk'āJyskā nopirku violetu spilvendrānu 70x50 cm
— stc. YiskāJyskā tagad ziepju burbuļi maksā Ls 0,29
— izmazgāju vienu porciju drēbju
— vakarā patīrīju savu istabu

Tātad šorīt pamodos/piecēlos laicīgi, tas ir forši.

Kad psihz_roniz vaicāja, vai esmu labi izgulējies, tad savā rīta nīgrumā, protams, sāku ņuņņāt, ka ne visai un tā. Bet tagad pēcpusdienā varu toč pateikt: esmu izgulējies mazliet labāk, nekā parasti :-) Tātad gulēšana citā telpas vietā palīdzēja :-)

Brokastīs banāns + vīnogas, pēc tam vēl McDonalds paķēru kafiju un čīzburgeru.

Aizbraucu uz Pierīgas Apdzīvoto Vietu (PAV), ex dzīvokli.

Transports un krāvēji (šoferis un 2 krāvēji, jauni džeki) jau bija klāt, 15 minūtes pirms sarunātā laika. Izrādījās jauki, sakarīgi un veikli. Starp citu, praktiski vienlīdz tekoši runājoši gan RU, gan LV.

Vispirms sanesa mēbeles (sekcijskapis, dīvāns, datorkrēsls, galds). Pēc tam devos uz pagrabu atlasīt tās dažas man vajadzīgās kastes... un vārdu sakot neko neatlasīju, sakrāmēja visas un miers. Un tagad esmu sarāvis praktiski visas saites ar PAV-u... Šķiet, tikai vienu kasti ar lakām un otām un šķīdinātājiem aizmirsu... Tātad viens maziņš āķītis 5 — 10 latu vērtībā palika :-)

Atbraucām uz Brīvības ielu (viņiem busā kā reizi viena sēdekļu rinda arī pasažieriem ir, ērti — man).

Tad gan bišku bija nēsāšana, jo stāvs ir augsts, un griesti augsti :-) Kamēr viņi stiepa lielās lietas, es pastaipīju kastes. Nosvīdu slapjš. Pacienāju krāvējus ar Borjomi. Tā ir — kad izdomāju, ka ievācos, tad likās, ka ir vienalga, kurš stāvs. Bet, kad jānes mantas, tad gan gāja mazliet traki :-) Neliela mācība :-)

Beigās, kamēr džeki stiepa augšā palikušos 3 mēbeļu gabalus, pastāvēju mazliet, parunāju ar šoferi. Samaksāju naudu — paņēma par 2 stundām, kā arī bija runāts. Šoferim bija skaidrs viedoklis par to, ko man, kā labi krieviski runājošam programmētājam, darīt: sakārtot papīrus un laist uz Maskavu pēc līgumiem gabaldarbus strādāt, tur baigi labi maksājot :-) Starp citu mana pārliecība par to, cik kruta būtu vienkārši staipīt kastes, sāka mazliet zust, kaut kā sagribējās ērtā ofisiņā pie datorīša tomēr strādāt :-)

Istaba šobrīd ir vienkārši pilna. Ar kastēm, izjauktām mēbelēm, plastmasas maisiem un whatnot.

Aizgāju paēst, pēc tam tirgū nopirku zemenes un upenes. Tirgū tagad tik daudz zaļumu, tie burtiski vizuāli kliedz: "Nopērc mūs un taisi veselīgus, spirdzinošus salātus!" :-)

Ak, cik zemenes un upenes ir garšīgas :-) Un apēdu tikai pusi, vakarā arī būs :-)

Plāns tagad ir tāds:
— Pastaigāšu pa ielām, gan jau atradīšu kādu stiklinieku darbnīcu un pasūtināšu loga rūti.
— Varbūt trāpīsies kāds aizkaru stangu veikals, tad nopirkšu arī tās.
— Iepirkšos veikalā: sausmaizītes, sviests, krējums, maize.
— Iepirkšos tirgū: visu salātiem un vēl mazliet jaunos burkānus :-) Jātaisa salātiņi, tur nevar būt nekādi iebildumi :-)

Tad atnākšu mājās un piestrādāšu pie haosa pārvēršanas omulīgā dzīvotnē. Ideja ir tāda: salikt mēbeles; izfiltrēt vajadzīgās lietas un novietot tās parocīgās vietās; no pārējā vienkārši un tupi sakraut maziņu Heopsa piramīdu (vai citu figūru) kaut kurā no istabas kaktiem. Nav šobrīd iekšēja spēka ņemt un sākt mest to visu laukā, un nav jau arī vajadzības stresot :-)

Iekārtošu seu arī kaut cik darba vietu, jo nu... "jākārto papīri" un "jālaiž uz Maskavu", stresa nau, bet nu kādu stundiņu vai divas diennaktī vajadzētu veltīt arī gaišajai nākotnei :-D

Vakarā (ap plkst. 20) skriešu Mežaparkā, droši vien 10 vai 15 km.

Šodien kaut kāds optimisms ir uznācis :-D

Ēdu garšīgas vakariņas no WokiToki tepat darba vietā, klausos Radio Naba un domāju.

Kā būtu, ja es sevi motivētu tagad strādāšanai (kādas 2, 3 h man vajadzēs) nevis ar iešanu uz mājām, bet gan ar gājienu uz Nabaklab’u Koskenkorvas šņabīti iemalkot?

No otras puses, rīt no rīta tā kā gribētos paskriet, varbūt pat Mežaparkā. Bet nu jāizvēlas viens, vai nu Koskenkorva šovakar vai arī skrējiens rīt.

Jautājums ir — kas no šiem abiem mani šobrīd motivēs vairāk :D

* * *

Sarunājām ar manu burvīgo ex, ka man būs mašīna mantu pārvešanai. Īsti vēl nezinu, kā būs ar parkošanos jaunajā vietā, bet gan jau. BTW, vajag tak tās mantas tā kā jau sākt sapakot, pa pusei izpakotas viņas pa visu dzīvokli, tā tikai liekas, ka varēšu sapakoties stundas laikā, dzīvē tā nesanāk, tas prasa daudz laika.

Vēlmju sarakstā minētās lietas pamazām tiek iegādātas. Vakar iegādājos vingrošanas paklājiņu, arī Seymour Cray stilā, vienkārši iegāju Sportlandā un nopirku pirmo, kas izskatījās labs. Izrādījās, ka paklājiņi gulēšanai un paklāji vingrošanai tomēr nav viens un tas pats.

Vakarā paklājiņu iemēģināju — super! — neslīd un arī muguru stipri nespiež presītes taisot.

Tātad ("+" nozīmē, ka lieta iegādāta),
+ labs gludeklis ar tvaika funkciju
+ katls, kur vārīt olas un auzu pārslu biezputru
+ olas, sviests, biezputra
— smuki pakaramie drēbēm — "pleciņi"
+ paklājiņš, uz kura izpildīt presītes un jōgu
+ hanteles
+ vēl vienas speciālās zeķes skriešanai
+ burkānu mizojamais nazītis
+ dedzināmie smaržkociņi (ar turētāju)

Par tiem drēbju pleciņiem — it kā šobrīd vairs nav aktuāli. Tā ka — vēlāk, kaut kad.

Kas man šobrīd dzīvē trūkst no mantām? Jeb mana wishliste:
— labs gludeklis ar tvaika funkciju
— katls, kur vārīt olas un auzu pārslu biezputru
— olas, sviests, biezputra
— smuki pakaramie drēbēm — "pleciņi"
— paklājiņš, uz kura izpildīt presītes un jōgu
— hanteles
— vēl vienas speciālās zeķes skriešanai
— burkānu mizojamais nazītis
— dedzināmie smaržkociņi (ar turētāju)

Liela daļa tādi sīkumi, nu tādi sīkumi — tagad došos paēst un varbūt pie reizes tos sīkumus arī iegādāšos :)