Ceturtdiena, 2010. gada 7. oktobris

Plkst. 11.15 piecēlos.
Paskrēju.
Noskuvos; patīkami bija nodzīt vairāk kā nedēļu augušus matus no sejas.
Nomazgājos (kādas 3 dienas nebiju mazgājies).
Pusdienas Kebabs Fix.
Aizgāju uz frizētavu, man nogrieza matus. Tie tagad ir īsi, nevis atauguši un izpūruši.
Vakariņas Hesburger, ierastajai trijotnei (me, myself and I) pievienojās trouble.
Krustvārdu mīklas. Pūkmati forever!
Plkst. 1.40 aizgāju gulēt.

Principā, neko vairāk arī nepadarīju.

* * *
Piektdiena, 2010. gada 8. oktobris

Plkst. 14.45 piecēlos.
Pusdienas Kebabs Fix.
Vakariņas McDonalds.

Noskatījos Youtube šādas filmiņas no “Ударная сила”
+ Ударная Сила - Су-39 1/ 3
+ Ударная сила - Сердце Самолёта (1/ 4) (par lidmašīnu turboreaktīvajiem dzinējiem)
+ Ударная Сила - Ночной Охотник (1/ 4) (par helikopteriem)

Vispār diezgan amazing. Piemēram, izrādās, ka jaunāko reaktīvo iznīcinātāju dzinēji ir šausmīgi dārgi. Viena pati dzinēja turbīnas lāpstiņa maksā tikpat, cik vieglā automašīna o_O Bet lāpstiņu tur ir daudz, kāds simts. Nemaz jau nerunājot par pārējo.

Vai, teiksim, amerikāņu jaunākās paaudzes lidmašīnas-iznīcinātāji. Maksā 170 miljonus USD. Gabalā o_O!

Plkst. 2.50 aizgāju gulēt.

Principā, neko vairāk arī nepadarīju.

* * *
Sestdiena, 2010. gada 9. oktobris

Plkst. 14.45 piecēlos.
Paskrēju.
Duša.
Pusdienas Kebabos Fix.

* * *

Centrālapkures radiators manā istabā ir auksts. Līdz ar to arī istabā ir mežonīgi auksti. “Jauki”.

Piektdiena

No rīta (relatīvi, plkst. 11.30) aizdevos uz Nodarbinātības Valsts Aģentūras Rīgas reģionālo filiāli Jēzusmarijas Jēzusbaznīcas ielā. Bija jāgaida rindā, pirms manis bija 10 cilvēki. Gaidīju apmēram 1 stundu, lasīju grāmatu. Pāris smukas meitenes tur arī bija, uz kurām paskatīties, lai laiks ātrāk paietu :-) Tātad man tika piešķirts bezdarbnieka statuss.

Pēc tam nopirku biļeti uz filmu Inception (2010) Forum Cinemas.

Paēdu Hesburgerī.

Noskatījos Inception — man patika :-)

Vakarā biju deloveja_kundze's rīkotajā ballītē — piepļāvos un ballējos. Sanākušie cilvēki šausmīgi forši — jauni, gudri un aktīvi. Pielējos mazliet par daudz (tā, ka pazuda loģiski racionālā domāšana), bet, cik atceros, biju visnotaļ aktīvs un pozitīvs, tas labi. Bija jauki, šodien (nākamajā dienā) ir mazliet grūti :-)

Sestdiena

Pamodos ne savā dzīvoklī, bet blakus kaķītim (ar tādām actiņām).

Aizplanēju uz dzīves vietu. Gulēju.

Piezvanīja radiniece. Pirms dažām dienām ir piedzimis bērniņš, šodien viņu veda no Dzemdību nama uz mājām. Mazais tāds jauks un ... maziņš :-) Aizbraucu līdzi uz Pļavniekiem, tur laiska pēcpusdiena (no alkohola gan atturējos... bet moš vajadzēja iepļaut pāris alus, jo šodien tomēr jutos paguris mazliet). Noskatījos filmu Broken flowers (2005), vienkārši lieliska filma!

Tagad ir 22.15. Paņemšu skrituļslidas, aiziešu pēc automašīnas un braukšu uz Mežaparku paskrituļot. Kāpēc gan ne?

Šodien man malējā darba diena šai darba vietā. Pabeidzu darbus, savācu visus vajadzīgos parakstus, atdevu visu, kas jāatdod, parakstījos un saņēmu — uz visa, kas jāparaksta un visu, kas jāsaņem.

Tik jocīgi, visi sastaptie cilvēki teica "ja nu pārdomā, tad nāc atpakaļ"... Protams, tā ir standarta laipnība, bet tomēr... njā.

— — —

Rīt došos uz Nodarbinātības Valsts Aģentūru "reģistrēties bezdarbniekos". Būs interesanti, līdz šim nekad to neesmu darījis. Esmu strādājis vairāk kā 10 gadus (ar atvaļinājumiem un vienu 2 mēnešu pārtraukumu).

— — —

Tagad kaut kā jāsakārto sevi (bet pagaidām nesanāk, ech), jāpadara iestāvējušie darbi laukos (nekādi nevaru saņemties, bet briestu, briestu) un jāmočī tālāk. Gluži zemē metams jau neesmu — man vienkārši ir uznācis tāds pārdomu brīdis :-)

Pamazām pierodu pie bezdarbnieka statusa (tehniski man šobrīd vēl ir atvaļinājums).

Tuvākajos plānos ir sakārtot istabu (jānošķeļ no sevis nost 10 gados iekrātā mantība, pārsvarā draza) un salabot logu (ļoti stipra lietus laikā pa satrunējušo apakšējo malu sūcas iekšā ūdens); samērā viegli salabojams defekts.

Arī kolhoza telpu uzkopšana ir plānos — jo nupat jau tā kā varētu (nu laiks taču mani ir, ne?), kaut dzīvokļa biedri taktiski neatgādina šo lietu :-D

Pamazām izveidošu normālu dienas grafiku — ar skriešanu no rītiem, regulārām ēdienreizēm un manu mazo, kluso laimi. Pagaidām nesokas diez ko, jo šorīt skrēju tikai plkst. 10.50. Cerams, ka rīt izdosies agrāk! Jo vakarā skriet nedrīkst, skriešana dod ķermenim enerģiju un prātam aktīvitāti, un tad iet gulēt ir absurdi, un tad no rīta nevar piecelties, utt. utjpr.

Izlasīju grāmatu par Ravelu, kuru man aizdeva deloveja_kundze, vajadzēs izlasīt vēlreiz, jo otro daļu atkal apriju savā manierē bez iedziļināšanās un maz ko atceros :-(

— — —

Esmu tā izdomājis, ka mēģināšu darīt nevis pēc iespējas vairāk, bet gan pēc iespējas mazāk.

— — —

Ar to enerģiju un spēku ir savādi. Šorīt knapi piecēlos. Nācās izripot, izkrist no gultas uz grīdas, tad piecelties četrrāpus un tad pamazām piecēlos, tik ļoti nebija spēka. Un tad noskrēju 15 km. Secinājums: skriet ir ļoti viegli :-D

Viss ir galvā, viss ir galvā. Man patīk vērot šīs norises :-)