pašreiz saceru ļoti atklātu meilu maniem šefiem darbā

dzeru zaļo tēju ar medu

jo šoreiz ir paveicies strādāt dzīvu cilvēku, nevis abstraktas megakorporācijas vadībā

ja šoreiz nekas nesanāks, tad par malējo naudiņu nopirkšu 20 litrus stulbā benzīna un braukšu ar savu dzelteno mazo kupeju pie māmiņas Latgalē kartupeļus audzēt un ēst (one way trip; un tad auto sapūs aiz mājas pie eglītēm)

man vairs nav spēka cīnīties PRET MANI PAŠU — šajā cīņā zaudējam mēs abi; oh wait, kas ir tas otrs!?

CIK BĻE VAR BĻE!!!

P.S. paldies, ka jūs esat, es lasu jūsu komentiņus, pat ja neatbildu uz tiem; un jūsu domas padara manas domas skaidrākas ^____^ nopietni jautri pa īstam pa jokam, galvenais darīt, nevis domāt!!!

Reku deloveja_kundze kruta uzblieza par “sevis publisko ķidāšanu”!

Iespraužoties par sevi (mani): es uz tādu mērķi eju — pilnīgu atklātību —, bet tas, protams, prasīs laiku. Daudz laika. Ir jau visādas lietas, kas attur; piemēram — kad vienkārši ir slinkums uzrakstīt :-D