Freedom's captive
 
[Most Recent Entries] [Calendar View] [Friends View]

Friday, July 9th, 2010

    Time Event
    4:01a
    pieskarties nepieskarsies vairs
    [info]pieskarties fāze manā dzīvē ir beigusies. Kaut arī [info]pieskarties bija ļoti svarīgs posms manas dzīves pagājušajā vasarā un vispār... bet šodien [info]pieskarties draugoju nost. Viņa jau atdraugoja mani pirms vairākām dienām (nedēļām). Kādreiz par to uzrakstīšu vairāk... vai arī nē.

    Sviesta ciba neticami daudz ir ietekmējusi (un turpina ietekmēt) manu dzīvi. Vai arī nē. Es pat vairs nezinu. Bet... viss ir uz labu :-)
    4:18a
    Neviens neko tāpat nesapratīs — jo es pats nesaprotu vairs...
    Šis bija labākais vakars pēdējo 2 mēnešu laikā :-)

    Kāpēc šis bija labs vakars? Jo 2 pozitīvi impulsi:
    1) [info]trouble ^_^
    2) man atrakstīja Ziedoņa Epifāniju grāmatas īpašniece no ibook.lv, es rīt tikšu pie Ziedoņa Epifānijām :-)

    Pēc tam, kad biju [...], devos mājās. Iepļāvu pāris alus krogā Pablo (blakus Gaujai), sastapu tur džeku, kuram pamatprofesija ir flīzētājs, bet kurš fano par šaujamieročiem. Viņš man stāstīja par latviešu leģionāriem, es viņam mēģināju pastāstīt viņam par Dzen un par Dao, bet... nu es pastāstīju stāstus, bet šo stāstu īsto jēgu... jēgu es pats neizprotu... jo es neko no Dzen un Dao nesaprotu šobrīd. Vērtīga pieredze man — zināšanas tikai tad ir zināšanas, ja es spēju tās jēgpilni pastāstīt citiem. Vārdu sakot, interesanti pavadīju stundu vai pusotru no sava laika.

    Alkohols... tas ir tik dīvains. Es te mētājos starp divām nometnēm: vai nu nedēļām ilgi nedzeru un pūlos savākties, vai arī vairākas dienas pēc kārtas metu pa lampu kārtīgi. Tā pa īstam nekas pie rezultāta (laimes un apskaidrības) nau novedis. Kāpēc? Jo nekad nepietiek dūšas un spēka visu novest līdz galam, līdz pilnīgai katarsei.

    Garīgums... baltā tēja alus vietā... pārdomas... dompilna eksistence... viss tas, kam nepietiek vietas... Viss tas, kam nepietiek laika. Viss tas, ko troksnis iznīcina un izbaida un... un vai kādam... vai kādai to vispār vajag? Šonakt radās ilūzija, ka varbūt... Varbūt var arī tā. Nekas nau ne balts, ne melns, man dažreiz vajag smagi piedzerties, bet dažreiz es labprāt vērotu Samuraju Džeku, vienu sēriju pēc otras, zaļās tējas pavadījumā ar sausmaizītēm un medu. Līdz šim nesanāca... Es pat "Meistaru un Margaritu" nevaru saņemties noskatīties līdz galam... :-)

    Apmēram pusstundu sēdēju uz tāda kā paaugstinājuma (izveidots uz ietves) Tērbatas/Matīsa stūrī lotosa pozā (gandrīz, jo pilnīgi pareizi man to neizdodas uztaisīt, stc., labs jautājums: a kāpēc? a kāpēc es sevi žēloju???)... skatījos uz šauro mēness sirpi... un arvien vairāk sapratu, ka viss daudz kas manā dzīvē ir nepareizi. Visa tā distrakcija, steiga, paviršums, ... tas viss ir meli. Mēness sirpis ir īsts. Manas sāpes kājās nau īstas... Mana nespēja ilgi uzturēties lotosa pozā nau īsta... bet ir tik reāla. Ko tur domāt par garu, ja pat fiziski nevaru saņemties neko sistemātiski padarīt...

    Manā dzīvē ir uzkrājušies pārāk daudz neatbildēti jautājumi... Bet es negribu, lai kādu tas piš.

    Kaut es gribētu vienkārši būt. Un būt nevis viens, bet ar kādu. Ne vienmēr... bet vismaz kādu brīdi.

    Un nevienu nevar izglābt. Mani nevar izglābt! Un tas ir tik viegli. Un es nevienam nekad neprasīšu mani glābt. Jo... es esmu pats par sevi... un ... un .... un .... un viss labi :-)

    — — —

    Viens stāstiņš no dzenbudistiem (grāmata "Ne vējš, ne karogs"):

    "Jūs karājaties virs bezdibeņa, ar zobiem ieķēries krūmam; šajā laikā jums vaicā: "Kur ir dzena patiesība?" Ko jūs atbildētu?"

    Es šobrīd nezinu, ko darīt šajā situācijā... nav iespējams ne progress, ne regress... es karājos, bet nezinu, ko darīt. Bet jūtu, ka nogurums pārmāc un aptumšo prātu.

    — — —

    Ak, garīgi es neko nesaprotu... bet vismaz fiziski? Kad es skriešu katru dienu? Kad es vingrošu katru dienu? Kad???

    — — —

    Ak, kā es gribētu būt nevis haotiski samudžinātu jautājumu kopa, bet gan skaidru atbilžu kopums!!!

    — — —

    Ak, un neaizmirst galveno: Why So Serious? Smaidu. Viss ir labi :-)
    10:40a
    Greizsirdība!
    Manā sirdī šobrīd ar stikla lausku ķetnā vandās greizsirdība! Jā!

    Un man patīk šī sajūta — mikslis starp melanholiju un cīņassparu, tik sen nekas tāds nebija piedzīvots :-) Es spēju just jūtu — un tas ir lieliski!
    1:06p
    Piektdienas rīta nebija; mašīna skapīšiem;
    Kārtējo reizi man diena sākas ar jautājumiem... "Where do I start? Where do I begin?"... Ir plkst. 13.10 dienā, un es tikko esmu paēdis brokastis... Epic Fail again.

    Šausmīgi patika tas mans emociju uzplaiksnījums no rīta, tagad gan nesaprotu, no kurienes tas radās, taču bija patīkami dažas minūtes kaut ko just, nedomājot ne par tā iemesliem, ne mērķiem, vienkārši just :-)

    Vakar man mašīnu nevajadzēja; bet šodien atkal ir tā, vajag — totāli rodas plāniņi kādu skapīti kaut kur aizvest! =) Nu, nekas īpaši sarežģīts jau nau, tik vien kā jāsadabū vienas dienas braukšanas atļauja no CSDD, jāsagrabina naudiņa un jādodas pēc autiņa, man patika šī atskaņa, ļoti skaņa. Nu, nez vai šodien sanāks paveikt, bet varbūt? Tā vienas dienas atļauja mani mulsina (nekad neesmu tādu ņēmis), par pārējo tā kā skaidrs.

    Tagad sliešos kājās, ieiešu dušā, un došos. Jāpaturpina šis absurdais eksperiments — es ticu, ka drīz pienāks dienas, kuras es dzīvošu saskaņā ar sevi! Varbūt tas pat būs rīt!

    Un, kā vienmēr — smaidu un saku: Why so serious :-)
    8:08p
    Mēģināšu sevi nobeigt, atkal :-)
    Tātad tūlīt velku šortus, ēdu sausmaizīti ar medu, kāpju tramvajā ap plkst. 20.30 un dodos skriet uz Mežaparku!

    Šajā karstumā, tas mani noteikti mazliet nobeigs — man patīk, cik dīvains sanāca šis teikums!

    Kā vienmēr, vēl nezinu, vai skriešu 5 vai 10 km! Vairāk tēmēju uz 5 km distanci! Bet tad jau redzēs!

    Kaut kā jau tas mans testosterons jānodedzina ir ^_^

    Protams, būtu forši pasēdēt Nabaklabā ar alus kausu un pēc tam arī kārtīgi palēkāt... bet es nejūtos tā šovakar.
    10:38p
    Skriešana 2010. gada 9. jūlija (piektdiena) vakarā
    Tātad:
    — distance: 11,5 km
    — laiks: 60 minūtes
    — vidējais ātrums: 11,5 km/h
    — diennakts daļa: ap plkst. 21.00 — 22.00

    * Iekāpu tramvajā, aizbraucu uz Mežaparku, noskrēju pa Nike+ “Bauda Skriet Mežaparkā” trasi 1 apli (5 km).
    ** Pēc tam noskrēju no Mežaparka Nike+ trases finiša līdz pašai Brīvības ielai (pēc maps.google.com sanāk 6,5 km). Skrēju pa gājēju/velosipēdistu celiņu, blakus 11. tramvaja sliedēm.
    *** Laika apstākļi: sauss vasaras vakars, silts, bet ne sutīgs. Labi apstākļi skriešanai.
    **** Pareizajās skrējēju mērvienībās vidējais ātrums — 5:13/km.

    — — —

    Aizbraucu uz Mežaparku, bet tur ... !!! Tramvaju gūzma, autobusu spiets (reāli vairāki kilometri autobusu), automašīnas visās ielās saparkotas, cilvēku — ka biezs!!! X Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki! It kā zināju, ka tāds pasākums notiek, bet nezināju, ka šovakar un Mežaparkā. Tik forši un viegli bija skriet garām Lielajai estrādei, kur kori dziedāja... nākamreiz uz šādu pasākumu noteikti iešu — skatīties un izjust, jo super!
    10:56p
    Konspektīvi par piektdienu
    Gulēt biju aizgājis plkst. 5-os; piecēlos ap plkst. 10.00. Paģiras pēc vakardienas lieliskā vakara.

    Bija mazs jūtu uzplūds — greizsirdība! Tā vienkārši, bez iemesliem, bez mērķiem, vienkārši emōcijas. Apbrīnojami. Sen neko tādu nebiju jutis! Man patika =)

    Virtuvē mani 2 reizes samulsināja [info]psihz_roniz %-)

    Brokastīs: augļi, auzu pārslu putra.

    Uz darbu neaizgāju:-/ Tas mirklis, kad beidzot izlēmu uz darbu nedoties, bija tik atvieglojošs! Patiešām man ar darba vietu kaut kas nav salicies pareizi; cauri ir ar mani tur. Vienīgi grūti būs bez naudas dzīvot %-)

    Pēc tam diena ritēja jautri un raiti!

    Aizgāju uz banku, pieteicu jaunu bankas karti un vēl visādus pakalpojumus viņi man iesmērēja (patiesībā daži no tiem pat izdevīgi).

    Satiku grāmatas — Epifānijas (I. Ziedonis) — pārdevēju (no ibook.lv), iegādājos grāmatu. Ls 1,00. Man patīk, kā pamazām veidojas mans grāmatplaukts :-)

    Paēdu pusdienas McDonalds.

    Devos uz servisu pie G., saņēmu salaboto auto. Sataisīts superīgi, pēc tam CSDD vēl palīdu zem pacēlāja paskatīties — nu kā konfekte!

    Aizbraucu uz CSDD, izgāju tehnisko skati. Veiksmīgi :-) Principā uz CSDD braucu nelegāli, jo skates autiņam vairs nebija, un vienas dienas atļauju arī nosieroju izņemt. Bet es tā izštukoju, ka ceļu policisti gan jau sargā un regulē bērnu dziesmu un deju svētku trafiku, tā ka viņu nebūs; un tā arī izrādījās, nevienu pašu CP ekipāžu nesastapu — paveicās :-)

    Autiņš bija kādu laiku pastāvējis, un es šodien braucu ļoti mierīgi (ar pārāk zemiem apgriezieniem, kā es to parasti daru); nu lūk: un auto uzpeldēja vecais niķis ar akumulatoru. Vārdu sakot, dabūju akumulatoru stiept augšā pa trepēm (smags, maita) un uzlādēt :-)

    Vakarā paskrēju — 11,5 km.

    Gulēt iešu ap plkst. 23.40. Interesanti, cikos rīt piecelšos, un kā jutīšos.

    << Previous Day 2010/07/09
    [Calendar]
    Next Day >>

About Sviesta Ciba