SO parasti žēlojas par saviem kolēgiem. No šīs dienas savās mājās neko tādu necietīšu - viņi atnāca uz pusstundiņu, jo gāja uz blakus esošo restorānu, lai atvadītos no kolēges, kas pārceļas un Honkongu, iedzēra limonādi un apēda sviestmaizes un sanesa pilnu māju ar visādām attīstošajām rotaļlietām. Turklāt profesionāli iegādātām - tās ir izvēlējusies vienas meitenes māsa, kurai pieder llielisks bērnu lietu veikals.
Sofija uzvedās lieliski, smaidīja smaidītājiem, ''parunāja'' ar tiem, kas ar viņu runāja franciski, pēc 20 minūtēm aktiermeistariski ''aizmiga'' un pamodās tieši pēc tam, kad visi bija aizdevušies prom.
Vienīgā neraža, ka manam bērnam rotaļlietas ir samērā vienaldzīgas, viņai vajag kompāniju, jo vairāk cilvēku (kas viņu apbrīno), jo labāk.
Mēs tradicionāli visus mājaugus nobeidzam pāris mēnešu laikā, bet SO māmiņa, kas ir teju profesionāla dārzniece, iekārtoja virtuves palodzes podu. Un tajā ir naudaskoks, vēl kaut kādi divi augi un honeysuckle (erm, sausserdis laikam). Un honeysuckle sācis ziedēt un smaržot arī, urā, urā, vienkārši neticami.
Citādi - ir briesmīgi karsts, es pārtieku galvenokārt no saldētajām ogām (citādi briesmīgi ātri likvidējas saldējums) un par proteīnu atceros vakaros, kad man par to atgādina.
Urā, urā! Normana jkungs precas! Tā nu es gan netikšu uz turku-horvātu kāzām Stambulā, bet brauksim uz kārtīgām skotu kāzām Edinburgā un apkārtnē. Septembra beigās. SO beidzot vilks kiltu (ar visām pusgarajām zeķēm un visu pārējo) un būs līgavaiņa brālis.
Viss, jāiet galināt nost to čaklo personu, kas pirms Lielhercoga dzimšanas dienas nolēmusi nopļaut zāli un krūmus man aiz loga. Pēc "ēst negribu, gulēt negribu, neko negribu, ļaujiet man stundu pabrēkt" nakts, šāda dārdoņa un trīcoši logi ir tieši tas, kas vajadzīgs.
Ziniet, ar ko es nodarbojos šajā lieliskajā svētdienas rītā? Lasu Luksemburgas Ceļu satiksmes noteikumu kodeksu. Proti, pirms pusotra gada man pietika neprāta S.O. apsolīt, ka, ja mums ieradīsies bērniņš, es iegūšu autovadītāja tiesības, lai minēto bērniņu varētu izvadāt uz daiļslidošanu/hokeju un mūzikas skolu un tādējādi vēlāk šis pats bērniņš varētu iekļūt tai Skotijas labākajā privātskolā, kurā viņš/viņa varētu mācīties, ja mēs, ēdot griķus un rīsus, sakrāsim ceturtdaļmiljonu. Nu jau vairs neko, kas apsolīts, apsolīts.
Visiem zināms, ka es mašīnas atšķiru tikai pēc krāsas un arī tad ne pārāk. Tā pirms pāris gadiem, apceļojot Kornvolas un Devonas high tea vietas, Ēdenes projektu un Šerloka Holmsa tīreļus, mans vadātājs piestāja pie veco laiku paper shop, lai nopirku svētdienas avīzi. Es ievērtēju veikalu, iznācu no tā, pagriezos pa labi un kāpu iekšā mūsu zilajā mašīnā, vienlaikus brīnoties, kas gan šajā pasaules nostūrī varētu mani saukt vārdā, ja vienīgā persona, kas mani pazīst, jau sēž auto pie stūres. Izrādījās, ka mans paziņa mēgina mani sasaukt, lai norādītu, ka: "That is not our car!". Un ka viņi visi atstāj auto durvis vaļā, un ka šītais autiņš ir pavisam citas markas un pavisam atšķirīgā zilā krāsā.
Mans otrs Apvienotās Karalistes auto stāsts ir visai tipisks - senajā 1997. gadā, kad pirmo reizi ierados šajā valstī un ar autobusu devos uz *the other place*, vienā brīdi aptvēru, ka autobuss brauc bez vadītāja. Šādos pat apstākļos viena mana kolēge ir pārbijusies, redzot, ka priekšā braucošajā automašīnā vadītāja sēdeklī brauc buldogs, bet cita tādā redzējusi augļu grozu.
Esmu atsākusi regulāri lasīt the Economist. Šajā sakarā atcerējos stāstu no Legal Writing laikiem. Tas ir, no tiem laikiem, kad mums bija laiks un energija pavadīt nedēļu, rakstot lappusi garu "brief" par to, vai circumstantial evidence pierāda, ka autovadītājam saule iespīdēja acīs, vai neiespīdēja. Vai arī, vai prasītājam ir bijis undue distress, jo viņu apturējuši veikala drošībnieki. Un vai drošībniekiem bija pamats domāt, ka viņš ir nozadzis pustukšu smaržu pudelīti (vai arī tā iekrita viņam somā, vai arī tādu pieradījumu nav). Un tā tālāk un tā joprojām. Jūs, iespējams, pat iedomāties nevarat, cik jocīgi savas dienas pirmajos studiju gados pavada topošie juristi. Pēc tam mēs sākam iet uz tiesām.
Tātad, man pēc pirmā rakstu darba iesniegšanas pasniedzējs norāda, ka teikumi esot par garu, atzīmējot, ka viņš ir gatavs maksāt par katru teikumu, kas garāks par 25 vārdiem, kuru atradīšu the Economist. Pēc tam, kad biju atstāstījusi to savai tābrīža mūža mīlestībai, kas pēc aicinājuma bija fiziķis, bet pēc ieņemamā amata - programmētājs un plaša profila speciālists), viņam, protams, radās spīdoša biznesa ideja - "Cik viņš piedāvā par teikumu? Varētu uzrakstīt nelielu programmu, kas mājas lapā meklētu tādus teikumus!".
Šīsdienas latviski izlasītais prieks "viņš to darīja ar pusi sirds". Nu, gandrīz neatpaliek no "es vairs nelasu, lai padarītu sevi labāku".
Vajadzētu pensionēties un atkal pievērsties latīņu valodai. Ir tik daudz skaistu retorikas un juridisku tekstu šajā pasaulē.
Mājas darbi, savukārt, nav mana stiprā puse. Kā pārdzīvosim maiju un jūniju - man nav ne jausmas.
Urā, jautājumu par vakcinēšanām var nedaudz atlikt, šeit bērnus līdz 8 nedēļu vecumam nemaz nepotē.
Šodien Vudija Alena koncerts. Burkānu mafini, kurus cep La table du pain ir fantastiski, tā kā man nākamnedēļ sākas atvaļinājums, mācīšos tādus gatavot mājās (man tikai nav ne jausmas, kas ir tā baltā ķepīgā glazūra pa virsu).
Pēdējās darba dienas acīmredzami ir tik neproduktīvas, cik vien tās var būt neproduktīvas.
Traks var palikt:
The notice will be exhibited at the marriage registry where it is given and also at the Marriage Registration & Records Office for at least 15 clear days.
During this period any person who is authorised by law to object to the proposed marriage may do so by writing the word "Forbidden" on the copy of the notice produced by the Registrar for inspection, and by signing his name and the character in which he objects to the proposed marriage.
If the Registrar of Marriages considers that the person is not in fact authorised by law to object, he may allow the marriage to proceed.
If, however, he considers that the objection is valid, either of the parties may appeal against his decision by petition to the Court of First Instance to determine the matter. The decision of the Court of First Instance is final.
Baltajam/zelta tīgerim par godu ievērtējām labāko dimsum valstī/regionā. Un man pat izdevās izvairīties no saldās pupiņu zupas. Sunday Times atkal aizņēmis pusi svētdienas, bet vismaz būs dažas sarunu tēmas rītdienas spāņu valodas nodarbībā.
Šodien pusdienās izvērsās pārdomas par to tālo laiku, kad kārtīgās padomju ēdinātavās un ēstuvēs šitādu ūdens strūklaku (nerunājot par ūdens pudelēm) nebija. Kā gan cilvēki dzīvoja ar ķīseli, kompotu, kefīru un tēju, ja, kā zināms, neizdzerot 2l dienā cilvēks ir pa galam?
Par pārējo runājot - es kārtīgi jogoju pa vakariem, bet mani briesmīgi nomāc tas, ka šajā periodā svars iet uz augšu tāpat. Un man ir daudz sapņu par skriešanu - ir iestājies pavasaris un man ļoti gribētos nedaudz paskriet...
Šorīt pamēģināju piecelties agrāk, lai jogotu no rīta... Secinājums, ka nē, tas gan nav priekš manis. Mans rīts sākas 20 minūtes pirms došanās uz darbu. Turpmak - vakaros.
"Sunday Times" iegāde izjauc visus svētdienas rosīgos plānus - kamēr izlasa, pēcpusdiena klāt.
Programmas "500 kultūras pasākumi līdz maija vidum" ietvaros Redzējām Doktora Parnasa iedomu pasaule - man patika. Piektdien ievērtēsim Ian Brown, bet sestdien apmeklēsim Pepys show.
Un tagad nedaudz par laika apstākļiem. Pirmo gadu Luksemburgā ir sniegs, kas nenokūst pēc divām stundām. Pilsēta gan kārtīgi tīra ielas un kaisa tās, citādi pilsoņi ar savām vasaras riepām būtu pagalam.
SO iknedēļas latviešu valodas privātstundas sākumā kļuva ikpārnedēļas, un tagad notiek reizi mēnesī. Viņš teica, ka nākamais solis būšot privātstunda reizi ceturksnī. Par laimi, viņa skolotāja, cerams, uz to neparakstīsies.
Tā notiek ar cilvēkiem, kuri kārtīgi nelasa restorānu ēdienkarti - netīšām kā vienu no tapām pagaršoju jēlu jēra gaļu - par spīti ārsta vairākkārtējiem brīdinājumiem un atgādinājumiem par toksiplazmozes vai kānu tur to pasākumu sauc risku. Kaut nu ietu secen.
Man bieži ir gadījumi, kad man ir vairāk informācijas nekā sarunu biedram un tas radu savādu priekšstatu. Kad es tikko biju ieradusies Oksfordas Uni, mana koledža organizēja iedzeršanu. Pirms tās mana kaimiņiene, kas bija ieradusies pāris dienas ātrāk, mani brīdināja, ka koledžā ir viens vācu molekulārfiziķis, kas krūšu kabatiņā nēsā četras pildspalvas, kam patīk stulbi joki par meitenēm un no kura ir neiespējami atbrīvoties. Lūk, iedzeršanas laikā pie manis pienāk šis tips, izsakās un izsakās. īsumā - neatceros kā saruna nonāca līdz tam, ka viņš pauda savu viedokli par to, ka vīriešu spriestspējas ir daudz pilnīgākas un tā tālāk. Atceros, ka atteicu, ka varbūt vērtība ir tam, ka sievietēm ir daudz izteiktākas novērošanas spējas un spējas attiecīgi izdarīt secinājumus. To pierādīju, aicinot viņu uzminēt manu studiju jomu. Tā kā 1. ģimnāzijas iespaidā biju spējusi ar viņu uzturēt puslīdz normālu sarunu piecpadsmit minūšu garumā, viņš izteica minējumus par dažām dabaszinātnēm, tad valodām. Man atlika izskaidrot, ka patiesībā esmu juriste, paskatīties uz viņu, ieturēt pauzi un teikt: "Jūs, savukārt, esat fiziķis. Nē, pagaidiet.. es teiktu pat precīzāk, molekulārfiziķis, kas veic pētījumus ...". Viņa sejas izteiksme bija burvīga:D
Atcerējos to tadā sakarā, ka ar mani šorīt sazinājās SO kolēģis, kam ir jādāvinā dāvana SO darba Ziemassvētku pasākumā. Tā nu viņš vēlējās zināt, vai mums ir visu britu komēdiju DVD, ko viņš ir apsvēris. Un ziniet - ir. Bet tāpēc, ka šīs filmas patīk man. SO tās neskatās. Bet pusdienās gandrīz izpļāpāju SO, lai viņš īpaši nesaceras uz savu slepeno Ziemassvētku vecīti šogad.
Navigate: (Previous 20 entries | Next 20 entries)