Linda lido

es neko nesaprotu. un bēdājos.
nekas nav kārtībā!
bet varbūt nekad arī nav bijis.


bišķiņ stulbi vienmēr tā- ātri ļauties, lai pieradina. jo pēc tam neviens pieradinātājs nerūpējas. pēc tam tikai var bēdāties. kaut es tik ātri nelaistu sev klāt cilvēkus.

un tā ir vienmēr.
viss ir labi, tad es izdaru kaut ko stulbu, un tad viss nav labi.

Par to, ka nav laika satikt.
Par to, ka gaidu.
Par greizsirdību.
Par apjukumu.
Par to, ka nevaru pagulēt, jo miljons domu lidinās pa galvu.
Par to, ka bieži jāsaka "man nav draugu".
Par slinkumu.
Par to, ka slikti sanāca likt draugos puzli.
Par to, ka man skan tucenieks.
Par to, ka nezinu vai iet rīt uz kori vai nē.
Par to, ka neko nepabeidzu.
Par dzīvi


man šovakar nav prieks.


P.S. apskauj mani cieši un pa īstam un nelaid vaļā ilgi ilgi līdz es jūtos pietiekami mīlēta.

man ir tāda sajūta, ka viss nav līdzgalam vēl sadzijis. zet saks. varbūt tā būs kkāda mūžīga trauma. vai arī vajag kādu mīlamu plāksteri.

par spīti visam, es tevi mīlu jo ļoti. un mani tracina tas, kā es uzvedos! un tagad es nezinu, vai viss būs labi. es vienkārši gribu būt tev svarīgākā un labākā un traci ceļu, jo neesmu! es tev teicu,lai tu man piezvani un tagad es gaidīšu. Elīna teica, ka tu nepiezvanīsi. es....es ceru.
eh, manu kosmonaut, tu lauz manu sirdi.

Linda: kad izaugšu,es gribētu strādāt par muzikālo audzinātāju bērnudārzā un pelnīt 10 ls mēnesī :D
Annija: jā, un tad tu dzīvotu pie vecākiem, tev nebūtu nekur tālu jāiet un tu varētu visu laiku sēdēt mājās un skatīties filmas.
L: un tad mēs satiktos un vakaros ietu peldēties
A: un runātu par problēmām....nu par manām problēmām un tavām filmām. Elīna noteikti būtu kaut kur ārzemēs un Marta skraidītu apkārt....Sabīne...neviens nezinātu, kas ar Sabīni noticis.
L:Marta būtu slavena fotogrāfe un es lepotos, ka viņu pazīstu.
A: Es gribētu dzīvot vienā dzīvoklī ar daudz cilvēkiem, tā kā F.R.I.E.N.D.S.
L: mēs varētu dzīvot visas kopā. un, lai mēs viena otrai neapniktu, uz maiņām varētu iet kādu laiku padzīvot pie Katrīnas. tad mēs ātri vien novērtētu to, cik foršas esam.




Annija: Drīz būs skola..Sabīn, tu priecājies par skolas sākumu?
Sabīne: nē...es vispār neparko nepriecājos.


Linda: Annij, tu esi tik depresīva.
Annija: Nē, es esmu akuzatīva.

es pēkšņi gribēju uzrakstīt atgādinājumu par to, kā mēs ar Martu mūzikas skolas izlaidumā piedzērāmies pa brīvu vīnu. lai neaizmirstu, jo tas bija forši!

es aizvien vairāk un aizvien biežāk sāku sajusties kā vientuļākais cilvēks pasaulē. nezinu kāpēc. vienkārši, kad vajag, tad neviena nav. nav neviena, kas būtu gatavs manis dēļ atsacīties no kā cita. draugu man ir daudz, tikai viņi visi visu laiku ir kaut kur citur.
es meklējos pa žurnāliem, meklēju dzeltenu kleitu un baltu uzvalku, viņai jātaisa savam puisim apsveikums. jā, puisim, tam, kas man nekad nebūs. un es jūtos kā Pelnrušķītes kalpones, kas poš viņu uz balli, bet pašas paliek mājās.

vismelanholiskākais brīdis manā mūžā :D bet tas bija lieliski. no malas, ja kāds būtu skatījies, padomātu, ka viena trakā- nakts vidū sēž uz balkona, klausās Reja versijā Over the rainbow, plāta muti līdzi dziesmai, šūpojas un pīpē. bet tomēr, skaisti, salkani un skaisti. liekas, ka visu mūžu es pavadīšu ar sevi, es sev esmu labākā sabiedrība, man savā klātbūtnē nav kauns raudāt, nav kauns dziedāt un stulbi dejot, nav kauns just, domāt, ko gribu. aijh, es esmu nožēlojama un šovakar man tas pat patīk.
When Harry met Sally.

man sāp.

ā, Dārta ar te varētu būt- tātad čau, Dārta!

Jā, čau, Austra.

uz galda stāv konfekšu kaste, bet zobi ļoti sāp. ak vājība, tavs vārds ir šokolāde. nevar jau atturēties, un tad jāmocas, jāsūkā un jāvaļā pa muti, un jākož par spīti sāpēm. tāpat kā ar dzīvi, kad gribas kaut ko darīt un darām to, lai gan sāp.
es nezinu, kas man pietrūkst, bet zinu, ka izmisīgi gaidu pavasari. liekas, tad būs saulīte, putniņi, puķītes un tā jauki. ticu, ka tad būs tikai priecīgi un nebūs tādu drūmo vakaru un rītu. vieglāk dzīvot, ja zina, ka sekos kas labs. un viendien, kad kārtējoreiz sapņaini skatījos pa logu, pūta liels vējš un putināja, un neizskatījās, ka putni lidotu, bet, ka viņus vienkārši stiprais vējš turētu gaisā un pārvietotu.
un tagad bij 27 minūtes ar mīļo meiteni.

čau!
man iet slikti! :D
es ceru, ka tev ne.
es atkal esmu bijusi muļķe, bet tu jau zini, ka tas man padodas vislabāk, un vēl arī runāt. es ātri pieķeros cilvēkiem, bet prom laist negribu (tevi ar), zini, ir dīvaini, ka vienmēr visas situācijas beidzas vienādi, ka vienmēr ir tā, ka liekas, ka ir labi, bet tad atkal nav, un ir vēl sliktāk un tā. un tad ir bēdas uz nebēdu.
nu, ja stāstu tev par konkrēto situeišinu, tad problēma ir puika ar vārdu kā Saule. un šoreiz mani nebēdina tas, ka es viņam varbūt neliekos tik forša kā citi, bet bēdina tas, ka atkal dzīve ar mani spēlējas un jau atkal es saredzu līdzību notiekošajā ar jau agrākbijušu, vissāpīgāko lietu manā mūžā. bet tā jau man neiet pavisam slikti un daudziem iet sliktāk. man nav deguna pilienu un es nevaru paelpot. diezgan nejauki.
esi laimīgs, priecīgs, smaidīgs!

kaut kā stulbi sanāk. man ir tikai 16, un es jau gribu zināt visu. es gribu tik daudz ko dot, bet vajag jau kādu kam, un kādu, kas ņem. es pati sevi sāpinu, jo viss ir galvā un galva ir mana. tagad divas dienas, kuras es negribu. kā var izmest divas dienas dzīves, vai arī- kā šķietami bezcerīgu laiku pārvērst jaukā? aijh, es nezinu. es gribu kādreiz gulēt arī ilgāk.


čau, Marta! :D

šodien gribas rakstīt depresīvus tekstus un žēlot sevi. bet nekas nenāk ārā, gulēt gribu.

ko es daru nepareizi?
nez kāpēc mans mīļākais teiciens pēdējā laikā, nez kāpēc es tiešām visu daru nepareizi. kā es varēju būt tik akla, tik egoistiska, ka nepamanīju, ka bojā iet mans līdzcilvēks, viens no maniem visdārgākajiem līdzcilvēkiem! pārāk sāpināta, pārāk samulsusi, šokēta un tā.

visādi mazi
un visādi lieli
jauki un nejauki
cilvēki
veido burzmu
veido baru
rada priekus un skumjas
cilvēki
un es tev saku
ka beigšu smaidīt
ka beigšu zīmēt
tad,kad pūcei uzziedēs aste.
un tu atbildi ironiski
"dabūsi pa muti!"
dzīvot arī ir jāmāk
cilvēkiem
bet es pasmaidīšu tev
bet es uzzīmēšu to
kā mēs pusnaktī braucam zvejot
jo tumsā vienādas visas zivis
un cilvēki

gadiņš riņķī, kvadrātā vai kubā, bet paskrējis ir un es teikšu, ka viss ir pavisam labi un pavisam labāk kā pagāšgad. paldies par uzmanību.

slikta diena. un pats sliktākais tas, ka tagad pēkšņi sailgojos. un tas, ka jābūt stiprai un jātiek tam pāri. bet tuvums. sailgojos pēc tuvuma, jābūt stiprai, stiprai.