kaut kā stulbi sanāk. man ir tikai 16, un es jau gribu zināt visu. es gribu tik daudz ko dot, bet vajag jau kādu kam, un kādu, kas ņem. es pati sevi sāpinu, jo viss ir galvā un galva ir mana. tagad divas dienas, kuras es negribu. kā var izmest divas dienas dzīves, vai arī- kā šķietami bezcerīgu laiku pārvērst jaukā? aijh, es nezinu. es gribu kādreiz gulēt arī ilgāk.
čau, Marta! :D
čau, Marta! :D