Linda lido

tagad ir tāda sajūta kā Elīna teica- "viss būs labi. viss būs pavisam labi"
liekas, ka tūlīt tūlīt būs pavasaris , es uzvlikšu krāsainas drēbes un būšu priecīga.
un viss.
un man nevienam nav jātaisnojas par to, ko es daru. man nav jājūtas vainīgai. man jābūt vienalga tāpat kā visiem citiem. kā nekā 2009.gads ir pajāt gads :D

Apčī!Apčī!Apčī!
un nevienas veselībiņas
Skolotāj, mani neviens nemīl!
Tas tāpēc,jo tu esi adoptēta.
Brauc atpakaļ uz Vudstoku,hipij,
Ej atpakaļ uz savu dobi
un nebūs tev priecāties
un pret citiem būt labam
visiem būtu labāk
ja tu tagad paceltu roku
un pajautātu, vai drīksti iet prom.
uz veselību!
man no tevis veselību nevajag.



Nu kāpēc?
Nu kāpēc skolotāja
Nevarēja Raimim
iemācīt spēlēt
pareizi čellu?
Vai viņš vainīgs,
ka tagad piektdienās
piedzeras lētus vīnus
un audzē matus
kā Melai B?
Vai viņš vainīgs,
ka pusdienās ēd roltonu
bet vakaros spodrina kerzas?
Nu nav jau vainīgs,
kurš gan vainot var Raimi
ja viņam nav iemācīts
pareizi spēlēt čellu.

un reizēm nav?
šodien ir wtf prieku priecīgā diena un man bail, ka rīt būs ļoti slikti, jo tagad ir priecīņš!
stulbenis man uzdeva jautājumu un es visu dienu priecājos priecājos, negribas jau protams, lai ir tādi emoušns viņa dēļ, bet labāk,lai prieciņš, nekā kā vakar- deprešn, vecas dienasgrāmatas, Elsbergs, un kad jau jāiet gulēt, veci čati, losiš! bet nu jā, tad šodien pēc literatūras- prieki prieki un tālāk vēl labāk, Fitnesā viss tik viegli, skriet pēkšņi tik viegli, noskrēju vairāk kā vajag un būtu skrējusi vēl, tad lifts, kurš parasti jāgaida 1097 gadus atveras tieši , kad pienācu, kad izkāpju no lifta, izeju ārā, uzreiz nāk tramvajs, braucu ar tramvaju, izdomāju iet ar kājām vienu pieturu, jo daudz laika un negribas stāvēt stacijā un gaidīt, un es atnāku un wtf nevis es gaidu vilcienu, bet vilciens mani! vnk stāv stacijā un nekur nebrauc. iekāpu, man likās, ka tas ir noburts vilciens, kur visi ir krievi, jo visi, kas tur sēdēja lasīja krievu avīzes vai krievu grāmatas un man bija bišķiņ dīvaini, bet tad izrādījās, ka tas nav noburts vilciens un viss ir ok! un es atnāku mājās, piesēžos pie datora un man atraksta putniņš, kuram nav vienalga, kurš interesējas, vai viss ir ok starp mums! ir tik lieliski, ja otrajā rītā tam cilvēkam nav vienalga, tas cilvēks neignorē. aijh, un tagad es priecājos, jo ir tiešām forši. un vēl tas, ka es atklāju, ka nedusmojos uz Martu, ka man gribas draudzēties un smieties ar viņu un , ka man vislaik prātā nestāv tas, ko viņa izdarīja.
začuki, bumbuļi, minkas un susuriņi, jūs esat foršiņie, cibric!

es gribu uzspridzināt galvas. visas stulbo lohu, kuri mani sāpina, galvas. ejiet dirst. man nepatīk teikumi, kuros ir palīgteikumi, aiz kuriem ir tikai viens vārds, jo tad tas viss izklausās dīvaini kopā.
un man patīk dusmoties un apvainoties, bet nepatīk, ka mani žēlo vai arī pārāk skarbi nežēlo. man nepatīk slinkot un nepatīk arī kko darīt, man patīk gulēt un Klāvs Elsbergs, bet nepatīk Rainis, ja nu vienīgi pirms gulēt iešanas, jo tad gulēt liekas vēl foršāk.
un viss ir galvā, mazuļi. un to lietiņu, kur glabājas viss 'man rūp', 'man nav vienalga' var aizvērt un dzīvot vienos priekos un pohuj visu! pohuj visu pārējo! ejiet dirst visi stulbie stulbeņi, jums nav vietas nevienā no maniem orgāniem (galva, sirds un tādā garā) tāpēc ejiet dirst, kamēr vēl neesmu uzspridzinājusi jūsu galvas!

Uzkrāsojies, uzkrāsojies!
Kur tavas acu ēniņas?
Kur tavas zīda skropstiņas?

I know you love me,
xoxo,
Aspazija.






prieks, ka man vēl ir mīlamas meitenes, ar kurām vakaros iedzert :D :) :*

es gribu uzspridzināt savu galvu. un viņa galvu. un visas pasaules galvas.
šogad būs savādāk! jābūt! man jābūt vienalga!
es tikai nemāku nedomāt, bļe.

eh. Ieva ir kkādās ārzemēs, Elīna ir Vācijā, Dārta laikam ir laukos un Marta laikam ir pie viņas, Oskars nav onlainā jau simts dienas, laikam arī laukos, bļēē, vienīgie cilvēki ar kuriem man tagad gribētos satikties un/vai parunāties. bāc, es esmu jau tik izmisusi, ka uzaicināju ciemos Kauķi. un es sēžu augšā līdz 4iem rītā un dzīvoju filmās un seriālos. kaut jaunajā gadā man būtu pašai sava dzīve un cilvēki, kas ir, kad viņus vajag.

vispār ir izdevīgi pie visa vainot vientulību. vispār ir izdevīgi visu laiku sev atgādināt, ka esi vientuļš. bet briesmīgi ir 3 dienas neiziet no mājas, iet gulēt 4os un celties 12os un nedarīt neko un sazināties tikai ar saviem ģimenes locekļiem un tas jau nav slikti, bet pietrūkst draugu tik ļoti.

cik forši ir vienkārši ar labākajām meitenēm piedzerties no sūdīga vīna un skatīties pilnīgi šizō geju filmu.





un cik sūdīgi ir ilgoties pēc vēl kaut kā.

Smile though your heart is aching
Smile even though its breaking
When there are clouds in the sky, youll get by
If you smile through your fear and sorrow
Smile and maybe tomorrow
Youll see the sun come shining through for you

Light up your face with gladness
Hide every trace of sadness
Although a tear may be ever so near
Thats the time you must keep on trying
Smile, whats the use of crying?
Youll find that life is still worthwhile
If you just smile







un vienalga, kas tu man esi, tas, ka tu vari izdarīt tā,lai es smaidu, pat raudot, ir pats svarīgākais.

bļe, foršas brīvdienas, kad katru vakaru gribas raudāt un kaut ko izārdīt. es nevaru izturēt, ka atkal man viskautkas sāp. ejiet visi dirst, bļāviens, man riebjas cilvēki.

nē nu bet tiešām. es nemāku tikt pāri cilvēkiem. ja man kāds patīk, tad patīk un viss, bet tas, ka man visu laiku ir jādomā par to vienu un visu, ko viņš dara vai nedara, ir nožēlojami, nogurdinoši, bezjēdzīgi un tad, kad tu guli viņam blakus un iekšēji plīsti vai pušu no vēlmes pēc apskāviena, un kad tu bezmaz vai raudi,jo nevari aizmigt, kamēr viņš nav pietiekami tuvu un visi pārējie sūdi, aijh, lieciet mani mierā, es neesmu attiecību materiāls. [bet tad kāpēc tik ļoti gribās]

Ziemassvētku pīle peld pa aizsalušu Ziemassvētku dīķi un visi sīki žagariņi trādi rīdi rallallā, bļe.

priekšā peļķu logiem aizvilkti ledus aizkari un debesis vairs nevar tajos spoguļoties, mākoņi ir sadusmoti un tas liek viņiem raudāt.
visiem sapņu prinčiem trūkst galvas, vai kājas, vai sirdis, bet šā vai tā, kaitinošākais pasaulē ir little cute russian boy band.

Mēs nezinām, kas mūsos mostas
Mēs nezinām, vai drīkst tā tiekties...
Pēc zvaigznēm kā pēc ķiršu ziediem
mums zilās naktīs patīk sniegties.

...Taču mūsu smadzenes ir pietiekami lielas, lai varētu pielāgoties neizbēgamajiem kritieniem uz pakaļas un citām ākstībām, - viņš turpināja. -Un pielāgoties palīdz šādi pašradīti mirdzoši mirkļi. [...] - Ja tas nav jauki, kas tad vispār ir jauki?- viņš sacīja. [Trauts]{Vonnegūts}



kaut kā sagribējās rakstīt :D pēc ilgiem laikiem atkal esmu atradusi sev jaunu favorītu draužiņos, smējos par viņa dienasgrāmatām tā, ka tētis jautāja, vai esmu dzērusi. tāds cinisms, tāds vonnegūtisms! ah, supersuperīgi, šīvakara prieciņš man.
un vispār es sapratu, ka es tāda baigi gribētu būt, bet es tāda nebūšu, jo esmu pārāk stulba un jūtīga. tā vienkārši ir. bet man tā patīk tādi cilvēki, es ar viņiem ļoti gribētu draudzēties, bet nujā- stulba un jūtīga :D

kas vēl? šodien baigi sapriecājos un samīlējos āvģ cilvēkos. vienkārši nezinu no kā un kāpēc, gāju mājās un domāju par to, kā es raudāšu 12.klases izlaidumā un, ka mums noteikti izlaiduma āfterpārtijs ilgs nedēļu vai vismaz tik ilgi, lai es būtu gatava viņus visus neredzēt kādu laiciņu.



es gribētu tagad tā, ka mēs piecas ejam uz Rimi un tad pie tilta pikojamies un tad ejam ēst marinētus gurķīšus uz Kalnakrastiem. dīvaini, jo tas nav noticis jau kādus simts gadus. vienkārši, es visu laiku domāju, kas man pietrūkst. un laikam jau tā ir, ka agrāk man bija tas pamats. bija tas F5, kas neskatoties uz visu bija. tagad, kad tāda vairs nav ir kkāds tukšums, kurš prasās būt aizpildīts. jo pašlaik ir tāda sajūta, ka es būtu plastmasas maisiņš vējā , kuru nes no vienas vietas uz otru, bet kuram nav tādas konkrētas vietas, kur nosēsties. nekas nav paliekošs dzīvē laikam. sūdīgi man :D



P.S. mana jaunā dzīve diezko labi nesokas uz priekšu. ir tik stulbi kaut ko izdarīt un pēc tam saprast, ka es to izdarīju tikai tāpēc, lai satiktu viņu, lai viņu apskautu, lai vienkārši būtu, kur viņš. laikam nav tik viegli kontrolēt zemapziņu. bet nu jā, neesmu burve, tikai mācos. drīz būšu! it will work! I never get tired working on a building. :D

ik pa laikam vienkārši pienāk brīdis, kad jāapņemas sākt visu no sākuma, sākt jaunu dzīvi. tas noteikti ir kaut kā izskaidrojams ar nerimstošo vēlmi būt laimīgam un mīlētam, bet kāpēc liekas, ka visa dzīve ir tikai tiekšanās pēc tā visa, nevis dabūšana. šodien sapratu kaut ko laikam jaunu par sevi. cik lielu gandarījumu un apmierinājumu spēj sniegt kāds paveikts darbs. brīdis, kad tu esi pārkāpis visiem saviem slinkumiem un bailēm un kaut ko paveicis, īss brīdis, kad tu esi īpašs, kad citi tev tic, tevi atbalsta un tu jau bezmaz vai sajūties derīgs pasaulei. zvaigznīšu brīži tādi. un pēc tam tu sēdi vilcienā un apmierināti smaidi kā runcis uz pavarda, jo tā sajūta ir tik sasodīti patīkama un liekas, ka tu varētu paveikt visu. tie laikam ir tie saldie augļi no parunas par rūgto darbu. un protams mīlamie cilvēki, kas atbalsta un dod tādus spēkus, ka tiešām kalnus varētu gāzt. ir tiešām labi, ja ir kāds, kas tic, kas novēl veiksmi, kam nav vienalga.
un par spīti visam, es negribu neko apņemties diži, jo tā ir- jo vairāk apņemas, jo mazāk izdara. es vienkārši gribu dzīvot mazdrusciņ savādāk, mazdrusciņ laimīgāk un neļaut nevienam mani sabēdināt. kaut kā jārelaksējas un jāņem viss viegli, jābauda jaunība un jābeidz meklēt vīru. kkā vieglāk visu un būs super! svinam dzīvi un priecājamies!

jābeidz spēlēties, ja neapstāšos laikā, vēlāk ļoti sāpēs. [jau tagad mazliet]
ko mēs gribam viens no otra, nolādēts?


a, ta ka nečuksti man ausī tik maigi, tik maigi..
a, dari to paīstam, paīstam..
a, citādi es varu kļūt nejauks, nejauks..
a, citādi es varu kļūt oj-oj-oj

a, nu ta ko ta mēs gribam?! a?!
a, viens no otra
aj-aj-aj

un tagad es vēl vairāk neko nesaprotu.

un tagad es neko nesaprotu.