dzīve, protams, ir galīgi nejēdzīga...
Posted on 2008.11.06 at 22:33Linda ir:
cheerful
Dungojam: Elvis- Blue suede shoes
...Taču mūsu smadzenes ir pietiekami lielas, lai varētu pielāgoties neizbēgamajiem kritieniem uz pakaļas un citām ākstībām, - viņš turpināja. -Un pielāgoties palīdz šādi pašradīti mirdzoši mirkļi. [...] - Ja tas nav jauki, kas tad vispār ir jauki?- viņš sacīja. [Trauts]{Vonnegūts}
kaut kā sagribējās rakstīt :D pēc ilgiem laikiem atkal esmu atradusi sev jaunu favorītu draužiņos, smējos par viņa dienasgrāmatām tā, ka tētis jautāja, vai esmu dzērusi. tāds cinisms, tāds vonnegūtisms! ah, supersuperīgi, šīvakara prieciņš man.
un vispār es sapratu, ka es tāda baigi gribētu būt, bet es tāda nebūšu, jo esmu pārāk stulba un jūtīga. tā vienkārši ir. bet man tā patīk tādi cilvēki, es ar viņiem ļoti gribētu draudzēties, bet nujā- stulba un jūtīga :D
kas vēl? šodien baigi sapriecājos un samīlējos āvģ cilvēkos. vienkārši nezinu no kā un kāpēc, gāju mājās un domāju par to, kā es raudāšu 12.klases izlaidumā un, ka mums noteikti izlaiduma āfterpārtijs ilgs nedēļu vai vismaz tik ilgi, lai es būtu gatava viņus visus neredzēt kādu laiciņu.
es gribētu tagad tā, ka mēs piecas ejam uz Rimi un tad pie tilta pikojamies un tad ejam ēst marinētus gurķīšus uz Kalnakrastiem. dīvaini, jo tas nav noticis jau kādus simts gadus. vienkārši, es visu laiku domāju, kas man pietrūkst. un laikam jau tā ir, ka agrāk man bija tas pamats. bija tas F5, kas neskatoties uz visu bija. tagad, kad tāda vairs nav ir kkāds tukšums, kurš prasās būt aizpildīts. jo pašlaik ir tāda sajūta, ka es būtu plastmasas maisiņš vējā , kuru nes no vienas vietas uz otru, bet kuram nav tādas konkrētas vietas, kur nosēsties. nekas nav paliekošs dzīvē laikam. sūdīgi man :D
P.S. mana jaunā dzīve diezko labi nesokas uz priekšu. ir tik stulbi kaut ko izdarīt un pēc tam saprast, ka es to izdarīju tikai tāpēc, lai satiktu viņu, lai viņu apskautu, lai vienkārši būtu, kur viņš. laikam nav tik viegli kontrolēt zemapziņu. bet nu jā, neesmu burve, tikai mācos. drīz būšu! it will work! I never get tired working on a building. :D
kaut kā sagribējās rakstīt :D pēc ilgiem laikiem atkal esmu atradusi sev jaunu favorītu draužiņos, smējos par viņa dienasgrāmatām tā, ka tētis jautāja, vai esmu dzērusi. tāds cinisms, tāds vonnegūtisms! ah, supersuperīgi, šīvakara prieciņš man.
un vispār es sapratu, ka es tāda baigi gribētu būt, bet es tāda nebūšu, jo esmu pārāk stulba un jūtīga. tā vienkārši ir. bet man tā patīk tādi cilvēki, es ar viņiem ļoti gribētu draudzēties, bet nujā- stulba un jūtīga :D
kas vēl? šodien baigi sapriecājos un samīlējos āvģ cilvēkos. vienkārši nezinu no kā un kāpēc, gāju mājās un domāju par to, kā es raudāšu 12.klases izlaidumā un, ka mums noteikti izlaiduma āfterpārtijs ilgs nedēļu vai vismaz tik ilgi, lai es būtu gatava viņus visus neredzēt kādu laiciņu.
es gribētu tagad tā, ka mēs piecas ejam uz Rimi un tad pie tilta pikojamies un tad ejam ēst marinētus gurķīšus uz Kalnakrastiem. dīvaini, jo tas nav noticis jau kādus simts gadus. vienkārši, es visu laiku domāju, kas man pietrūkst. un laikam jau tā ir, ka agrāk man bija tas pamats. bija tas F5, kas neskatoties uz visu bija. tagad, kad tāda vairs nav ir kkāds tukšums, kurš prasās būt aizpildīts. jo pašlaik ir tāda sajūta, ka es būtu plastmasas maisiņš vējā , kuru nes no vienas vietas uz otru, bet kuram nav tādas konkrētas vietas, kur nosēsties. nekas nav paliekošs dzīvē laikam. sūdīgi man :D
P.S. mana jaunā dzīve diezko labi nesokas uz priekšu. ir tik stulbi kaut ko izdarīt un pēc tam saprast, ka es to izdarīju tikai tāpēc, lai satiktu viņu, lai viņu apskautu, lai vienkārši būtu, kur viņš. laikam nav tik viegli kontrolēt zemapziņu. bet nu jā, neesmu burve, tikai mācos. drīz būšu! it will work! I never get tired working on a building. :D