es aizvien vairāk un aizvien biežāk sāku sajusties kā vientuļākais cilvēks pasaulē. nezinu kāpēc. vienkārši, kad vajag, tad neviena nav. nav neviena, kas būtu gatavs manis dēļ atsacīties no kā cita. draugu man ir daudz, tikai viņi visi visu laiku ir kaut kur citur.
es meklējos pa žurnāliem, meklēju dzeltenu kleitu un baltu uzvalku, viņai jātaisa savam puisim apsveikums. jā, puisim, tam, kas man nekad nebūs. un es jūtos kā Pelnrušķītes kalpones, kas poš viņu uz balli, bet pašas paliek mājās.
es meklējos pa žurnāliem, meklēju dzeltenu kleitu un baltu uzvalku, viņai jātaisa savam puisim apsveikums. jā, puisim, tam, kas man nekad nebūs. un es jūtos kā Pelnrušķītes kalpones, kas poš viņu uz balli, bet pašas paliek mājās.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}