Nopietni un nevisai...

"Kādi dubļi,kādi dubļi! Un man ar tiem jāaplīp!?" Ļevs Tolstojs "Dzīvais mironis"

Šobrīd man liekas ka dzīve ir vieni vienīgi dubļi. Man šķiet, ka esmu pārāk naiva, pārāk jūtīga, katrā ziņā neesmu radīta šai dubļainajai pasaulei. Gribas redzēt skaisto un estētisko, negribas ikdienību un problēmas, par visu vairāk man laikam nepatīk ikdienība. Šķiet ka tiešām neesmu radīta šai pasaulei, bet kas gan man cits atleik, jāapsmērējas ar tiem dubļeim, un jādzīvo, jo kā gan savādāk lai te izdzīvo?!
...to es neizdomāju tiko, tas ka man jau no bērnības licies, ka dzīvei jābūt savādākai nekā man viņa ir, tas nu ir fakts, arī attiecības es nekad nebiju iedomājusies tādas, kādas viņas izrādās realitātē, tāpēc bērnus jau no agras bērnības nevaig censties sargāt no skarbās realitātes, lai pēc tam nav vilšanās un bail dzīvot to īsto dzīvi!

Pusizkusušas siermaizes, un galvā vel aiz vein dīvaina sjūta pēc šodienas darba dienas un 2 aliem + 1 sidra un riteņošanas lietū. Kāpēc es reizēm tik ļoti pretojos pārmaiņām, dzīvesvietu mainīt varu samērā viegli, bet tādas lietas kā galda novietojumu istabā, vai savas dienasgrāmatas izskatu šeit, ni un ni!

Īstenībā no vienas puses raugoties ir labi ja notiek kautkas slikts, jo tas mani, kā absolūti naivu un sapņojošu būtni beidzot nolaiž uz zemes, un piespiež palūkoties uz realitāti. Tad nu beidzot es to redzu un domāju- ak tad tā tas īstenībā bija, jo visu laiku reālu dzīves uztveri aizēno naivums, sapņi, ilūzijas, pardabiskas muļķības...un neiespējami orģināli problēmu risinājumi.
Kautkas jau ar tajā brīdī sabrūk iekšā, nu tad kad beidzot izklīst muļķīgās domas, un parādās realitāte visā savā godībā, un gribas mest mieru, un nedarīt neko... Jo ko gan lai dara, ja es tāds cilvēks...sapņošu līdz nākamajai realitātes atskārsmei, jo laikam no tām neko līdz šim labāk saskatīt dzīvē iemācijusies neesmu.

Bet vispār šovakar ir burvīgs un mierīgs vakars. Braucu ar velosipēdu un elpoju smaržīgo gaisu, šur tur jau zied arī ievas. Kādreiz mans mīļākais diennakts laiks bija pusnakts, tagad tas ir mijkrēslis-mirklis pirms tumsas iestāšanās, patīk kā viss izskatās, kādā krāsā ir gaiss :)

Man šeit gandrīz vai nav ko rakstīt, jo savu personības pusi, ko vēlos atspoguļot šeit šobrīd diezko nepielietoju...proti šī ir mana pieklājīgā dienasgrāmata...bet šobrīd viss rit dikti nepieklājīgi....pavasaris...un galvā viens vienīgs sekss :P

„Dzīvē vienmēr sastopami intelektuālie un emocionālie raksturi – personas, kas domā, un personas, kas jūt. No pirmajiem izveidojas enerģiski ļaudis – ģenerāļi un valstsvīri, no otrajiem – dzejnieki un sapņotāji – visi mākslinieki. Kā arfas vējā tie atsaucas uz katru fantāzijas lidojumu, atspoguļodami visas izmaiņas un svārstības ideālu pasaulē.
Cilvēks vēl nesaprot sapņotāju, tāpat kā vēl nesaprot ideāla būtību. Sapņotājam sabiedrības morāle un likumi ir pārāk stingri. Patstāvīgi uzklausot skaistuma aicinājumu, uzmanīgi vērojot skaistuma tālās spārnu vēdas, viņš cenšas tam sekot un nogurdina kājas garajā ceļā.”
Teodors Dreizers

Šodien ir foorši. No rīta izvārīju maizes zupu ar riekstiem un žāvētām plūmēm. Tikko izcepu šokolādes kūku ģimenei uz Lieldienām! Un vel es dzeru svaigas bērza sulas! Mur...un galvā pavasara kaķu domas :)

Kaut kas nav labi ar plaušām, sūta mani uz slimnīcu...uz pārbaudēm! Tātad smēķēt es vairs nevaru...bāc...nu būs aktīvāk jāpievēršas dzeršanai...
Vispār viss sagriezies kājām gaisā, velk uz desām, kaut jau gads būs apkārt kopš gaļu lietoju minimāli, esmu varējusi atturēties, bet tagad man velk uz desām! Un vel man jau labu laiku atpakaļ nevelk uz saldumiem, bet tagad varu apēst 10 šokolādes konfektes vienā piegājienā!

Tātad jānopērk ir grūtniecības tests...

Vispār man gribas prom, pamest visu kas mani te traucē un liekas tik neatrisināms. Vel mēs varētu mēģināt dzīvot atsevišķi, jo es negribu vairs būt atkarīga, un negribu kādu kas mani kontrolē, un ko kontrolēju es! Gribu tērēt pati savu naudu, gribu elpot svaigu gaisu, un darīt vairāk to ko gribu. Gribu pati veidot savu dzīvi, un domas domāt pati savas, un darīt kaut ko, nevis tupēt siltā mīkstā migā un pūt no viena gala. Varētu jau izvērstāk un konkrētāk izteikties, bet tagad nav laika! Un kad es šito šodien izdomāju līdz galam, sajutos pavisam labi, brīva un laimīga :) Patīkami!

Šonakt bija savāda nakts. Līdz 6.00 rītā sastādīju kompāniju nomoda uzturēšanā cilvēkam kam paģiras ilgst apmēram 3 dienas, jo dzeršana parasti ilgst vairāk kā 3 dienas pēc kārtas. Šoreiz bija nedēļa. Nomodā viņam jāpaliek jo citādi iekrītot snaudā rādās briesmīgi murgi citreiz, viņš redz pats sevi pilnīgi reāli staigājam pa istabu, un daram visādas lietas, kuras pat negrib atcerēties... pat nevaru iedomāties kā tas ir redzēt pavisam reālu sapni, kurā pats sev griez vēnas vai tamlīdzīgi, jo ir tik nenormāli slikti, ka tā vien gribas to sapni īstenot laikam...tāpēc viņš pus pa jokam jau teica vakarā, lai nolieku visus nažus kaut kur kur parasti viņi nestāv.
Tā sēdējām un runājāmies, vai arī viņš staigāja šurpu turpu pa istabu, jo nevar nosēdēt, jo ir sūdīgi, un tā tas būšot apmēram līdz 3dienai! 3dien vakarā beidzot varēs iet mierīgi gulēt, jo tad ir maza iespējamība, ka kaut kas rādīsies! Runājām jau par viskautko, bet grūti ir pieņemt ka pats cilvēks sevi šitā moca ar dzeršanu, gribas viņam smadzenes pareizajā vietā iestādīt, bet protams ne es to darīju, ne tas ir manos spēkos! Vienu brīdi tikai paspruka moraļņiks nedaudz, tad viņš aizgāja staigāt pa virtuvi, pēc mirkļa jau gāju atvainoties, un teicu lai nāk atpakaļ, jo mazums...nu tur tač tie naži...Tāpēc visā visumā bēdīga izskaņa manām brīvdienām. Un tas ka man par spīti visam šķiet ka viņš ir jauks, nez tas laikam kaut kāds žēlotājas instinkts...vai varbūt tomēr nē...

Vairumam vīriešu interesē aizņemtas sievites (kurām jau ir otra pusīte), jo viņi taču negrib uzņemties saistības vai veidot attiecības, tikai seksu un labi pavadīt laiku! Bet bāc izrādās ir arī tādi kam gribās pamīļoties ar aizņemtām sievietēm un arī nelaist viņas vairs vaļā! Ko nu lai dara... :P

Ir izveidojies jauns tusēšanas veids: vakarā pie datora (interneta) ar alu vai citu dzērienu, kas nu kuram tuvāks! Tātad secinājums ir viens: dators veicina alkoholisko dzērienu patēriņu, un pieradumu tādā veidā pavadīt daudzus vakarus nedēļā :/

Alkoholisms - Svešvārdu vārdnīca
- Izcelsme - alcoholismus; skatīt alkohols.
- 1. Slimība, kurai raksturīga tieksme pēc alkohola un kura saslimušo noved pie psihiska un fiziska sabrukuma, kā arī sociālās degradācijas.
- 2. Bieža alkoholisko dzērienu lietošana.

Ko? Pēc 2 dienām jau pavasaris? Nēēēēē!!! Laikam esmu baigais pieraduma cilvēks, kautkā esmu jau pieradusi pie tumsas un aukstuma un pie tā ka var vislaiku nēsāt tumšas drēbes, nu lai galvenais būtu silti...! Laikam esmu arī slinka, jo pavasarī visi cenšas labāk izskatīties, vilkt krāsainas drēbes un tā... bet es tā pieradu pie ziemīgās inertās eksistences, ka no vienas puses negribu nemaz rāpties no savas migas laukā! :D
Bet ganjau ar laiku pieradīšu... Tiešām nekad nebūtu domājusi ka esmu tik iesīkstējis pieraduma cilvēks. Tas neattiecas tikai uz pavasari vien, bet arī uz datora pārinstalēšanu... Man ir tieksme visu uzkrāt, neko ārā nedzēst, visādas bildes, dziesmas, filmas...nu ik pa laikam kādas arī pārskatu, citas aizmirstas vnk glabājas! Bet tā es jūtu un redzu kas es esmu, veidoju savu vizuālo pasauli ap sevi, un negribu kautko no tās pazaudēt! Ļoti pārdzīvoju to, ja kāds ir kautko manu kompī izdzēsis! :)

Pēc vakardienas izlaiduma ballītes, kas vairāk līdzinājās kāzām, dzimšanas dienai vai kristībām...nez priekškam vajag tādus izrādīšanās pasākumus? ;/ ...man ir ļoti švaki ar nerviem, laikam būšu pārvērojusies cilvēkus, un uzņēmusi par daudz viņu emociju... šodien viss liekas skumji, un par katru sīkumu velk uz raudāšanu, tikai atkal nevar īsti paraudāt... Jau kādas 3 nedēļas man ir vēlma tā kārtīgi piraudāt kabatlakatiņu, bet laikam asaru šķidrums izbeidzies...

"-Notiek iekšējo orgānu sapulce, kurā tiek spriests par atteikšanos no tādiem, kas ir pa divi. Jautā nierēm - nevar, jo saimnieks daudz dzer. Jautā plaušām - arī ne, jo kas tad filtrēs nikotīnu? Ejam uz leju - pēkšņi pielec kājās loceklis un kliedz: olas lieciet mierā! Smadzenes atbild: lūdzu, apsēdies, citādi, kad tu stāvi, es neko vairs nesaprotu..."

U. Rudaks "Rokupācija"

Jau otro vakaru nopērku sulu, ko dzert ar C vitamīnu, lai nesaslimtu.... Bet kautkā asanāk to sulu dzert ar šņabi "Zilaiskalns" kas man saldētavā stāv! :D

Kārtējais pirmdienas vakara komplekts:
alus
čipsi
frī kartupeļi

un

seriāli:
"Bīstamās mājsaimnieces"
"Lūpukrāsu pavēlnieces"
"6 pēdas zem zemes"

:)

Pēdējā laikā visādas domas par sevi domāju. Un secinu nevisai patīkamas lietas... Atkal jau par sevi un vīriešiem. Lai labāk varētu saprast teikšu tā: Man patīk spoguļi. Kāpēc? Tāpēc ka es tajos varu redzēt savu atspulgu, un tīksminaties par to!
Līdzīgi ir ar manām simpātijām pret vīriešiem. Ja jūtu ka patīku kādam, un šis kāds liek man justies labi un izceļ manī man sen aizmirstas labas lietas es gandrīz bez kavēšanās varu uzķerties uz šīm sajūtām. Nav man nemaz tik būtiski kas tajā vīrietī man patīk vai nepatīk (nu protams ir jau arī neglīteņi kuriem nav izredžu...) ja viņam patīku es, tad pēc laiciņa arī es atradīšu viņā kautko kā dēļ būtu vērts ar viņu kautko gribēt (attiecības, seksu...) Man ir svarīgi ka man liek justies labi, man otrs cilvēks var arī nemaz tik ļoti nepatikt, bet varu dibināt attiecības ar viņu pēc iepriekšminētā spoguļošanās principa! Tātad mans ideālais vīrietis ir tāds kas man liek justies kā princesei, ļoti egoistiski, un pilnīgi pareizi...jā, man ir mazvērtības kompleksi...!(tie pilnībā izskaidro šo parādību)
savā ziņā šāda īpašība man atvieglo dzīvi un neliek daudz piepūlēties, tikai jājūt ir tas kontakc vai nav...un tad jau uz priekšu :)
...tikai tagad iespējams esmu attapusies un pati sev jautāju, kāpēc vispār esmu kopā tieši ar pašreizējo draugu...? Laikam jau ilglaicīgām attiecībām šitas vieglais princips nav diezko derīgs... :D

Man tomēr liekas nedaudz perversi ar datorprogrammu palīdzību apstradāt dabas fotogrāfijas. Iespējams ka kautkur ir tā robeža kad tas izskatās ok un nav itkā jūtams, bet kad cilvēks ar minimālām zināšanā redz ka tā tas īsti laikam nevarētu izskatīties dabā tad tas šķiet nepareizi, un nepareizi tāpēc ka fotogrāfija balansē starp datorā veidotu mākslas darbu un mākslu fiksēt dabas krāšņumu!
http://www.fotoblog.lv/img/115446/

Turpmāk vismaz priekš sevis mēģināšu atdalīt bildes kurās ir redzams dabas patiesais skaistums, un bildes kurās skaistums ir uztaisīts mākslīgi. Nekādā gadījumā nedomāju ka uzlabot dabas bildes ir slikti, bet tas jādara tā lai tas nav redzams, jeb bildes jāliek citā kategorijā (datorgrafikas gala produkts - pārdabiskā daba/ainava)

Varbūt es ar sevi varētu sarunāt tā, ka es tiem citiem cilvēkiem dodu vairāk mākslas, un lai tad mīl mani par to!? Vairāk fotografēju, vairāk zīmēju apgleznoju un visādi citādi atsāku realizēt savas idejas. Diezgan ilgu laiku neko neesmu darījusi izņemot fotografēšanu, visādas problēmas bija, nebij telpas, un finanses un tā...(tagad ir vismaz telpa) Varbūt nenopirkt jaunu jaciņu, bet nopirkt kādu no materiāliem kas varētu palīdzēt sākt kautko kustināt no putekļiem klātās krāsu kastes?! :)