November 2010   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30
Posted on 2009.05.04 at 22:29
Īstenībā no vienas puses raugoties ir labi ja notiek kautkas slikts, jo tas mani, kā absolūti naivu un sapņojošu būtni beidzot nolaiž uz zemes, un piespiež palūkoties uz realitāti. Tad nu beidzot es to redzu un domāju- ak tad tā tas īstenībā bija, jo visu laiku reālu dzīves uztveri aizēno naivums, sapņi, ilūzijas, pardabiskas muļķības...un neiespējami orģināli problēmu risinājumi.
Kautkas jau ar tajā brīdī sabrūk iekšā, nu tad kad beidzot izklīst muļķīgās domas, un parādās realitāte visā savā godībā, un gribas mest mieru, un nedarīt neko... Jo ko gan lai dara, ja es tāds cilvēks...sapņošu līdz nākamajai realitātes atskārsmei, jo laikam no tām neko līdz šim labāk saskatīt dzīvē iemācijusies neesmu.

Bet vispār šovakar ir burvīgs un mierīgs vakars. Braucu ar velosipēdu un elpoju smaržīgo gaisu, šur tur jau zied arī ievas. Kādreiz mans mīļākais diennakts laiks bija pusnakts, tagad tas ir mijkrēslis-mirklis pirms tumsas iestāšanās, patīk kā viss izskatās, kādā krāsā ir gaiss :)

Previous Entry  Next Entry