Nopietni un nevisai...

Cik labi ka mājās neviena nav izņemot vecmammu. Es varu mierīgi gulēt savā istabā un raudāt, un neviens neskraida pa māju un to nemana, un navienam man nav jāpaskaidro kapēc man ir tik skumji, jo vairumā gadījumu es to pati nemaz nezinu. Ir labi ka viņā sēž virtuvē, un vienkārši ir!

cilvēki arī ģimenē mēdz būt ļauni un ļoti cietsirdīgi viens pret otru... Vienmēr kad mani kāds izved no pacietības, vai aizvaino es jautāju sev, vai tiešām arī es mēdzu būt tik pat nejauks radījums? Vienu gan es zinu droši, ka strīdos vienmēr cenšos samierināt tos kas strīdas, un likt cilvēkiem paskatīties uz problēmu no kāda cita skatu punkta, lai varbūt mazliet atslābst, pirms ir viens otru samaluši miltos ar apvainojumiem...

Vakar atkal piededzināju auskarus, jau trešo reizi no piecām!

Esmu sakašķējusies ar 3 cilvēkiem, ar kuriem ceru kādu laiku ikdienā nesatikties...laikam tas tā loģisksi, ka dzīve vienā brīdī tevi ierauj tādā virpulī, ka tu attopies un saproti ka tā vairs nevari, bet viņa turpina tevi raut un tad es kļūstu viegli aizkaitināma un nesmalkjūtīga, un gribu tikt no visiem vaļā, lai pasēdētu un saprastu kas vispār te notiek!

Bet labā ziņa ir tā, ka nu esmu jau gandrīz pilntiesīga BSA Datordizaina nodaļas studente :)

Ehhh...tik žēl ka nav naudas...veikalos tagad tādas atlaides...varētu pievilkt pilnu māju ar krāsainām lupatām :P

Biju laukos. Izbaudīju vārda "garlaicība" īsto nozīmi... Nu laikam ir tā, ja ir garlaicīgi, tad es lieliski māku uz to ari ieciklēties, tā ka tiešām nekas vairs nešķiet darīšanas un uzmanības vērts. Ja apkārt ir vieni pensionāri, tad sāk arī piemesties man visādas viņu kaites!
Kautgan ir arī kautkas labs! Man laukos parasti ir alerģja, es šķaudu un man ļoti grauž acis! Šoreiz šo nelaimi izdevās aizkavēt ar šņaucamo tabaku, vismaz tas priecē, beidzot redzēju laukus ar neasarojušām acīm ;p

Dabas koncertzāle bija burvīga, tiešām ļoti patika, pat lietus netraucēja, jo ar tumsu pārgāja!
Kamēr nebūšu samaksājusi naudiņas, un parakstījusi līgumu tikmēr vel nespēju noticēt, ka esm uzņemta BSA bez iestājpārbaudījumiem... jēēē!
Ar medicīnisko izziņu arī viss pamazām kārtojas, vel tikai jāizdomā par datōra iegādi...
Patīkami ka neskatoties uz to, ka naudas ir ļoti maz viss notiek! :)

Tiko kā sēžu kaut nedaudz mājās, un man taču vajag mācīties iestājeksāmeniem, tā uzreiz liekas, ka apstājas laiks un ir tīīīk garlaicīgi. Tad sāku viskautko muļķoties.
Pirms pāris stundām pie durvīm zvanija viens draugs, kuru nelaidu iekšā, jo viņš bija baigi piedzēries...izlikos ka neviena nav, un liku mammai arī izlikties.
Cermas viņš mani par to nenogalinās, stāvējā aiz durvīm kādas 40 minūtes...
Šovakar dikti gribētos nokļūt Daugmalē, kur būs dabas koncertzāle.

Sataisijos mazgāt grīdas, bet nebija ko pieliet ūdenim, nju lai smaržo! Pielēju Fairy un vel kautkadu lidzekli, no kura vienā momentā grīdas birste kļuva balta, kaut gan iepriekš bija koši dzeltena... ups...

vienīgais kas man tagad neļauj stāties augstskolā ir tas ka nevaru dabūt medicīnisko izzniņu no sava ģimenes ārsta! (viņa uztāj ka man jāiet slimnīcā uz plaušu pārbaudēm, kaut gan tuberkulozi man neatklāja, un sudzibu man vispar nav!...bet esot kautkadi apkaļķojumi)
Visus vajadzīgos papīrus un dokumentus esmu veiksmīgi izrakusi no elles dziļumiem, ņemot vērā ka ilgu laiku jau nemācos, tie bija pamatīgi ierakti...un vel tā pārvākšanās no viena dzīvokļa uz otru...bet ir! viss ir! :) Nu ko kautkur jāizrauj arī izziņa Nr. 86!
Nesaprotu kapēc BSA vajag to stulbo izziņu, kā nojaušu LU piem. nevajag!!!

Šī vakara atziņa.
Ja puisis meitenei saka sliktas lietas par sevi, tas kautkur zemapziņā nosēžas, un meitene neapzināti sāk meklēt viņā šīs te negatīvās īpašības, līdz ar to sanāk, ka cilvēks var otra galvā ielikt tādas domas par sevi, kas otram nemaz nenāk prātā! Tāpat arī ja man izsaka kādu komplimentu, es parasti atņurdu kautko zobgalīgu par šo tēmu, nu ka tā nu vis nav... tātad - rosinu otru cilvēku domāt ka varbūt tiešām tā nav! Tāpēc nerunāsim bezjēgā kautko sliktu paši par sevi, un pieņemsism labus vārdus no citiem ar pateicību, tā iespējams mēs neko nesabojāsim! ;)

Hmmm...Ko tu neteiksi...diez cik ilgi viņi visi zin ka es esmu es (Šeit)...? ak vai...aizmirsu mazu nieku - esmu ielikusi pati savas istas bildites...atpazinuši!!! (a tā es te cerēju ka varēšu klusi lasīt citu ierakstus, un mani neviens nepazīss, bet še tev, vai tiešām anonīmā lūrēšana citu "dzīvokļos" un domās ir beigusies...? ak vai...)

Es guļu kožu gultā... viņu ir tik daudz, ka kaķis pat nevar izķert...un pa nakti ir dzirdama ņudzēšana... :D Lab es tikai jokoju...bet viņas tur točna dzīvo, tapēc drīz to veco vilnas dīvānu vajadzētu izlidināt miskastē!!!

*Visārstnieciskākie ir rīta saules stari no astotās līdz devītajai stundai.
*Pirms saullēkta staru ārstnieciskā iedarbība ietekmē nervu sistēmu, saullēkta laikā – uzlabo elpošanu, no deviņiem līdz divpadsmitiem – kuņģi.
*Labākais laiks, kad saule palīdz visam organismam, ir no 22.marta līdz 22.jūnijam un dažas dienas septembrī.
*Ja tur kailu muguru agrajos rīta staros, iespējams uzņemt tikpat daudz dzīvības enerģijas, kā stāvot saulē visu dienu. To vērts darīt pat tad, ja apmācies – mākoņi traucē sauli redzēt, bet dzīvības enerģiju aizturēt nespēj.
*Cilvēkam ir jārunā ar saules gaismu. Prāta slimības ir no gaismas trūkuma, sirds slimības – no siltuma trūkuma, dvēseles slimības – no patiesības trūkuma.

Baigais non stop... sanāk ka es jau no 5dienas katru dienu dzeru... :P alus, čipsi, alus, čipsi... vai, kas ar mani?
Biju mākslas dienās, tad Stokholmā, un tad Līgot... un tas viss 5 dienu laikā!

Pēdējās 4 dienas ir bijuši pasākumi kuros lielos daudzumos patērēts alus un čipsi. Šovakar - Līgovakarā gandrīz vairs nelien iekšā ne veins ne otrs!!!

Nu jau vairs neko sev neaizliedzu. Ēdu makarōnus ar maltās gaļas mērci un kečupu un vel pie māsas kompja. :P

Sāku pāriet no smēķēšanas uz šņaucamo tabaku. Ceru ka ožu nezaudēšu ar laiku...

Ja cilvēks jūtas labi viņš redz un jūt labo sev apkārt. Es kā sūklis uzsūcu tikai negatīvo, jo mans emocionālais stāvoklis ir negatīvs, un es visur redzu slikto, kā salīdzinot skatos re tur arī kautkas tāds kā man, vai tamlīdzīgi... Līdz ar to es tikai vairoju sevī slikto, un man kļūst arvien ļaunāk...tāds apburtais loks...jāprot no tā izrauties!
Man nesen viens draugs teica ka mana ņemšanās līdzinās slimību meklēšanai Medicīnas enciklopēdijā...šķirstu tik un skatos, kas tad man vel varētu kaitēt, varbūt šis, un tas jau noteikti....

Manas domas mani beidz nost. Šķiros no sava pirmā drauga, un jūtu kā pamazām ap mani plešās bezdibenis. Spēka man pietika lai aizietu, bet kur lai ņem spēku, lai dzīvotu tālāk? Bezdibenis klusi čukst, tev vairak nekā nebūs, nebūs, nebūs...redzi tu esi viena, un tā tas arī paliks, un tu sapūsi no bailēm nekad neatrast, baidīsies, nevarēsi... Jo man ir bail no cilvēkiem. Es jau ļoti cenšos, bet tas ir kā pumpēt riepu kurai nav ventiļa ko uzskrūvēt kad tā piepumpēta! Es sevi sakačāju ar visādām patiesībām un pareizajām domām, un itkā jūtu ka tas strādā, un mana komunikācija ar pasauli kļūst labāka, bet tad atkal kautkas noiet greizi, un mana pašapziņa noplok, labās domas izgaist, un es atkal baidos, atkal bezdibenis čukst- tev nesanāks, tev būs vienmēr bail no tā ka tev nesanāks, un tas tev liegs jebkurus panākumus, jebkuru augšupeju dzīvē...

dzeru jasmīnu tēju ar citrōnu, un tamborēju savas brošas... katru dienu vismaz vienu vajadzētu uzgatavot, tad varbūt man sanāks arī kautko kādreiz pārdot...

Vakar biju palasīt tējas uz vietējo pļavu. Gaiļpieši un rasaspodiņi, tā patīk! Tās varētu būt manas mīļākās puķes, kuras es šodien labprāt saņemtu savā vārdadienā! Vārdadienas man ir 3 jo vārds man tāds rets, kādreiz svinējām tikai šajā dienā, bet tagad ielikts arī kalendārā, bet vispār vārds man izvēlēts no baznīcas kalendāra... Un protams šodien mani gandrīz neviens nesveic, itkā jau nekas...nav jau tik svarīgi, bet tas lietus ārā uzdzen drūmo garastāvokli.