Nopietni un nevisai...

Dzīvē pienāk brīdis, kad vairs nevaram ietekmēt to, kas ar mums notiek, un mūsu dzīve nonāk likteņa varā - tādi ir pasaules lielākie meli.

šorīt no rīta ap 9.30 izkāpu Jāņavārtos no vilciena un uz perona ieraudzīju 3 vīriešus, kas tur pat uz soliņa bija sarīkojuši sev nelielu ballīti, šajā jaukajā un visnotaļ siltajā pirmdienas rītā! Uz soliņa stāvēja šņabja pudele, plastmasas glāzītes, sula un portatīvais dators, kurā viens no vīriešiem centās sameklēt vel kādu labu dziesmu ko atskaņot! Nu vai nav jauki tā no rīta nedaudz paballēties stacijā uz soliņa :D (ā un vel bija arī tikko atvērtas siļķes marinādē + plastmasas dakšiņa!)

Mmm skatos savu mīļāko seriālu 6 feet under...dzeru alu...un man pagaidām ir labi :)

Nav nekāds brīnums ja uz ziemu uznāk visādas dīvainas domas ka varētu sākt meklēt vīru :D ...esmu droša ka šīs domas uz pavasari pazudīs kā nebijušas! :P (...kaut ātrak paietu ziema!)

Galvā atkal jaunas filozofiskas pārdomas, varbūt pat daži situāciju risinājumi...un daudz secinājumu par vispārējiem notikumiem...bet slinkums rakstīt, jo mans kaķis tagad ar mani runā! :)

Jopcik copcik! Tiko sasitu smaržu pudelīti! Gandrīz vel pilnu! Un veikals kur viņas pirku vaiark tur nava! Tagad man bus smaržīgs plānotājs un datorgalds!!

Uz bildes paliek tas, kas uzbildēts, un tā, kā uzbildēts. Ne tas, kas domāts, cerēts un runāts. Tāpēc silti iesaku pirms bildēšanas nopietni padomāt, ko un kā jūs darat.

Mārtiņš Sirmais (fotogrāfs!)

Ņemt un rudenī piekrāmēt saldētavu ar saldējumu...tikai tapēc ka Selver veikalā ir atlaides...?! Hmmm...ok, pieņemsim ka tas ir jauns veids kā ārstēt rudens iesnas un klepu :D

Kāda esmu es pati, tādas lietas ar mani arī notiek šajā dzīvē, tāpēc patreiz nav nekādu šaubu ka viss kas notiek, tiešām notiek ar mani, un iekniebt man nevajag! Viss pamatā ir veinkārši.

ņemot vērā ka pavasarī pametu savu draugu, un tagad esmu absolūti vīlusies attiecībās un visā tajā fiškā...un neesmu vel līdz galam izbēdājusies par šo tēmu...tad nu vel trāpīgāku dāvanu kā sveces, kas izskatās pēc 2 ābola pusītēm jau nu nav iespējams uzdāvināt. Trāpīgi, sāpīgi, divdomīgi un tā tālāk... Šovakar pat jau svinīgi nodedzināšu abas!!!

Uztaisiju kafijas biezumu skrubi, un noskrubējos...tīri labi...tagad tada maiga un ar kremu iesmērējusies dzeru zālu tējiņu un došos gulēt...vientulības šarms! ...un nekādu pasaulīgo/smago pārdomu vairs!!!

...sliktās meitenes neviens neatbalsta, kā viņām pietik spēka dzīvot?

http://www.orb.lv/blog/?item=74675

Vai tiešām tas bija tieši tamdēļ es gan nezinu, bet iespējams tā varēja būt "izteiktā vārda enerģētika"! Angļu valodas pasniedzēja lekcijas beigas izteica par katru savu vertejumu, (bij jaizsakās par dizaina tēmām...) par katru kas runāja... likās ka nu ko viņa te muld, bet pēctam sajutu tādu enerģiju, un iedvesmu mācīties garlaicīgo informātiku, ka aizgāju pie paralēlās grupas, jo manai bij brīvlekcija, līdz ar to tiku ātrāk mājās! Viltniece biju :P

Izbaudu svētdienas mieru un sagurumu pēc Baltās nakts. Neviens neraksta ne skaipā ne citur...visiem citiem arī iespējams ir saulains svētdienas miers :)
Baltai naktij nebija ne vainas, līdz pat pirmajam vilcienam izturējām! Bumbulītis gan bija piedzēries, un brīžam ļoooti krita uz nerviem, bet tā...viņam ir talanats no tā ko kads pasaka, izdomāt kautko tik smieklīgu, ka esmu gandrīz vai aizsmakusi no smiešanās! :D Ta ka līdz rītam varējām izturēt mierīgi :P Citādi gan domaju ka butu pati ar vairāk piedzērājusies, un dejojusi cikua arēnā kā tāds dresēts dzīvnieciņš kas izlikts citu apskatei!
Vispār izdevusies vakardiena, pat vairāk kā izdevusies :P Juhū :)

http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/article.php?id=607715

Šodien man bija interesants 1. septembris... Aizbraucu uz BSA stundu agrāk, nu kā jau kārtīgs cilvēks ar rezervīti, lai nenokavētu :D Ar visu to man izdevās sajaukt auditorijas, un kad sapratu ka neesmu istaja vieta bija jau par velu, jo biju rindas vidū, un lai tiktu laukā bija jāpieceļas un jāiziet vai pus rindai! Tātad es nabaga kautrīgais, neuzkrītošais cilvēks sēdēju veselu stundu, un klausījo par biznesiem, tūrismiem un juristiem, vel pie tam tīrā krievu valodā!!! Mana seja gandrīz līdz grīdai nostiepās no tā murga ko šie tur gvelza, par poršiem, par miliōnu un tamlīdzīgi... un kritiskā čiksu deva šai nedēļai jau ar ta ka butu sasniegta...tur viņu bija ļoooti daudz! Pēc tam ātri laidos uz savu audtoriju, un tur jau ar bija viss cauri, bet par laimi bija vel kadi 10 cilvēki kas bija tādā pašā situācijā kā es... fuu... Nācās man braukt vakarā pie neklātienes paklausīties par savu Datordizainu...
Un tagad es ēdu un dzeru alu un kolu, jo domāju ka ja jau šitāds ir iesākums, tad rītā vispār nevarēšu atrast neko, jo man pat nebija iespējas redzēt savus kurasbiedrus... šņuk :?

http://www.fotoblog.lv/img/172634/?cid=24719

Nabadzība veicina fantāziju, tāpēc es jau vairākas dienas pēc kārtas gatavoju ēst. Tad dārzeņu kotletes, tad kartupeļu pankūkas, vakar pankūkas ar āboliem un rozīnēm! Ņam ņam :P
Un vel es vai plīstu no lepnuma par jaunajām bildēm (uztaisiju māsai foto sesiju!) domāju ka viņas pat nevar nekur svaidīt pa internetu, jo ja nu kāds vel nosper un uzliek uz kādas grāmatas vāka vai tamlīdzīgi... skatīšos pati un priecāšos...nesvarīgākās gan māsa jau salikusi internetā!

Man vakar pazuda kaķis. Viņa man tāda padumja neoperēta kaķene, kas taisa peļķes pie durvīm, un laukā nekad neiet, tikai izskrien trepēs, un tad fiksi atpakaļ! Pazuda viņa savas ziņkārības dēļ, izskrēja ārā vēlu vakarā, un nenāca vairs augšā... Tad es sāku prātot, ka tā laikam jābūt, es pametu savu draugu, lai mierīgi varētu dzīvot pie mammas ar savu kaķi, jo viņš ir mans garīgas radinieks tā teikt :) bet tagad viņš man tika atņemts, lai arī es sajustu kā ir kad tevi pamet tev mīļš cilvēks/kaķis!
Sākumā pārmeklējām visu dzīvokli, vai nav kautkur ielīdis, bet nekā! Izvirzijām visādas versijas, par izkrišanu pa logu un tā tālāk, bet kaķis nekur nebija atrodams!
Šorīt no rīta mamma zvanija no darba 7.00 un teica ka viņš vakar bijis blakus kāpņutelpā un gribējis iet iekšā svešā dzīvoklī! Tas deva cerību ka viņš vel ir dzīvs, jo viņš tiešām ārā esot vienmēr ļoti baidījās! Es fiksi cēlos augšā un sadrukāju "PAZUDIS KAĶIS!" lapiņas ar viņas bildi - krāsainu! salīmēju pie apkārtējo māju durvīm! Pēc kādām 2 stundām zvanija telefons, bērni no pretējās mājas atraduši mūsu kaķi 3 stāvā. Aizgājām pakaļ, kaķis piepūties no dusmām/bailēm kā balons! Sākām saukt vārdā un runāties, uzreiz izpūtās un nāca tuvāk, aiznesām mazo dumiķi mājās, un bērniem vēlāk tika šokolādes! Kaķis uzvedas nedaudz dīvaini, bet tā viss itkā ok...
Un prieka asara notek man pār vaigu, nu atkal varēs slaucīt mīzalu peļķītes katru rītu pie durvīm!
(kopumā viņa bija prom 2 naktis, un vienu dienu...pa nakti lija lietus...)

http://www.youtube.com/watch?v=KPRxoncWiSA&feature=related