Nopietni un nevisai...

Esmu atpkaļ no Jāņu svinēšanas. Laietus Saleniekos nebija. Tikai tagad atpakaļ braucot gan nosalām un salijām nedaudz. Šoreiz bijām izdomājuši uz vasarnīcu braukt ar riteņiem pa vel neizpētītiem meža ceļiem. Mums pievienojās vel 2 braucēji, kas devās uz vasarnīcu tajā pašā virzienā, bet arī ceļu īsti nezināja. Sapakojām mantas, kas izrādījās bija ļoti daudz un samagas, dabūjām karti internetā un braucām. Tālu jau nebija, nepilnas 2 stundas braucām. Tagad es zinu kur atrodas Z/s "Ezerkauliņi"...un arī Ežupe. Laimīgi nonācām galamērķī...un tad jau viss kā Jāņos pieklājas...vainagi, alus, gaļa, saulriets, mežs...patīkams klusums, ja tikai attālie kaimiņi varētu to krievu mūziku klusāk nogriest...:) Tuvie kaimiņi par laimi nesvinējās savos dārzos. No rīta saullēktu īsti nezidevās redzēt, jo bija nedaudz apmācies. Tāpēc ap 6.00 devāmies gulēt... Pamodāmies ap 14.00 klājām grandiozo vēlo brokastu galdu...un tad devāmies atpakaļceļā... Tagad esmu mājās, nedaudz sāp muskuļi, bet mugurā ir siltas drēbes, krūzē piparmētru tēja, aiz loga lietus...Rāmums un miers, patīkams nogurums, un ir labi, laikam pie vainas ir dabas dotā enerģija un galvas izvēdināšana.

Šovakar aizdomājos par to ka manī mīt kautkādas pašdestruktīvas/pašiznīcinošas tieksmes. Jau sen domāju par to ka gribu tetovējumu, nu viens iemesls ir tas ka smuki, bet otrs tas, ka gribu sajust sāpes kas rodas tetovējot. Pīrsingu apakšlūpā arī savā ziņā dūru sāpju izjūtu, dēļ, bet tomēr vairāk tāpec ka patīk, bet tagad apsveru iespēju durt velvienu un varbūt sanāk no procesa arī kādu kaifu paķert. Un tad es aizdomājos vēl senākā pagātnē. Kad mācījos 8. klasē izdūru ausī caurumu, augšpusē skrimslī...un izskaidrojums tam bijā šāds - tad kad tev nodara šādas sāpes, kļūst mazliet vieglāk dzīvot, jo tev jādomā par fiziskajām sāpēm, nevis to kā tu jūties iekšēji.(tā es toreiz arī stāstīju visiem...) Tāpēc pēc pus gada es izdūru arī otru caurumu auss skrimslī... Nu tas tā, atskats uz bērnību...bet secinājums ir! Tieksme uz sāpju nodarīšanu sev zināmā mērā man piemīt, un varbūt vaidzētu atkal atgiezties pie fiziskajām sāpēm...jo šobrīd sevi spīdzinu psiholoģiski...cik stulbos un sadomazohistiskos veidos tas notiek, labāk neizklāstīšu!!!

Un vel man liekas, ka man gribas tik ļoti daudz tusēties un plosīties nevis tapēc ka ir vasara un tā..., bet ir sajūta ka gribu aizbēgt gan no sevis, gan no savas patreizējās dzīves, un tām lietām ar ko man neizdodas šobrīd tikt galā.

mmmm...hormoni plosās...palaidnīgs noskaņojums nāk virsū...;)

Šodien man bija pirmā braukšanas nodarbība! Bija forši, pagaidām man patīk braukt ar mašīnu. Šajos Jāņos tik daudz nedzeršu, jo aiznakamajā dienā man būs atkal jābrauc! Foorššīī :)

Gribēju jums pastāstīt par baigo lietu. Jau labu laiku atpakaļ mēs to novērojām braucot ar vilcienu uz darbu un no darba (rīgā). Nu tad kad brauc no Rīgas uz Salaspili pēc stacijas Šķirotava kad pabarauc bik uz priekšu jāskatās labajā pusē pa logu. Tur ir tads dārzs, kas izskatās, ka pieder bomžiem...un tur mitinās apmēram 15 suņi, gan lieli, gan mazi! Viņi visi tur tusē tādā mazā sētā, pa dienu guļ, kad ir karsti...Vispār skats neierasts...aizbraucat un paskataties! Vispār rodas jautājums, kur īsti mēs dzīvojam, jo es piemēram nekad nēesmu kāpusi ārā vairumā no tām pieturām kas ir starp Salaspili un Rīgu...un varbūt tas ir pat bīstami... ;/

JRT balle nebija tik jauka kā biju cerējusi, bet tas nekas, jo būt kopā ar kolēģiem ir labi viskautkur! (un ne es viena tā domāju) Izvērtās viss kā jau parasti līdz 6.00 rītā, bet visnotaļ miermīlīgi, nekā traka nebija, ja neskaita pāris trakas dejas ar šļūkšanu pa grīdu uz ceļiem...arī dažu aktieru izpildījumā. Smieklīgi bija ar grupu, kas uztājās...ar Jēkabu priekšgalā. Viņi jau teica ka samēģinājuši neesot, un lai neko lielu negaidam...tāpēc lai vismaz kautkā glābtu uzstāšanos viņi novilka kreklus un spēlēja puskaili..:DDD rokzvaigznes... bet bija ok!

Vakar biju pie Guntas uz aizgajušās dzimšanas dienas svinībām... Diezgan varens man izdevās brauciens ar riteni uz Dārziņiem, jo kā izbraucu no mājām sāka līt lietus. Un lija visu laiku kamēr es braucu pa dambi...vientuļā riteņbraucēja...dzeltenā lietusmētelī... Pati par sevi brīnos, bet tas nemaz nebija nekāds pasules gals, kā sākumā likās. Vakarā vel normāli atminos atpakaļ uz mājām, un šorīt jau 7.00 cēlos, nu tikai nedzudz mugura sāpēja, bet tas tā...! Tagad esmu baigā varone, nevienu man nevaig, pati varu, ja gribu! :D

Ļoti atraktīvi aizvadīta pagājušā nedēļa, cerams ka būs vel tādas! Tagad vismaz atliek mazāk laika pašdestruktīvām domām...

Ā un nedēļas vilšanās - braucot pie Guntas man no riteņa bagažnieka izkrita un pazuda uz neatrašanos rožu pušķis, kas bija ietīts papīrā. Kad nonācu galā papīrs stāvējā kā bijis, bet rožu tajā vairs nebija... Tad nu ja kāds ierauga uz dambja oranžas rozes, tad ziniet, ka tās bija Guntai dzimšanas dienā domātas!

Vakar māsai bija izlaidums, 9. klase! Stresa un skriešanas pilna diena. Bet es kā jau vienmēr cenšos pēc iespējas izvairīties no tā stresa, un tā mierīgi ļauties notikumu plūsmai... Bet tā īsti izvairīties jau nemaz nav iespējams, jo visiem vaig palīdzēt, visi skrien, bļauj...besās...un es kā jau viemēs tam visam pa vidu, rūpējos lai labi būtu visiem...nu kā jau svari (pēc horoskopa).

Mana bijusī klasesbiedrene, nu jau māte arī bija atnākusi, un tas jau nav itkā pieminēšanas vērts...bet maģisko frāzi/secinājumu...par to vai es esmu vai nēesmu normāla...viņa tomēr izteica.(es pat neatceros ko viņai tādu pateicu/pastāstīju) Un es savukārt viņai atbildēju, ka:
"Normāls ir tikai tas ko lielākā sabiedrības daļa uzskata par normālu, bet kas nebūt nenozīmē ka tas ir 100 % normāls! Un ka vispār būt normālai ir sasodīti garlaicīgi..." :D Man šāda doma liekas absolūti reāla, bet viņa tikai nobolīja acis un teica, ka es jau kā no grāmatas runājot..." Ehh...jaunās māmiņas...viņām jābūt ne tikai normālām, bet arī ideālam piemēram savam bērnam un visiem pārējiem, jo sabiedrība laikam no viņām ko tādu sagaida...:/

...es evakuējos uz JRT noslēguma balli, diez kas tur sanāks, ja ārā līst lietus...? Bet tad jau redzēs ganjau! :)))

"Trešdien ap pulksten 19 aizdegās Ikšķiles iecienītā kafejnīca «Dainas», un nekas vairs nebija glābjams. Sākumā bija ieradusies tikai viena ugunsdzēsēju brigāde, bet pēc divām stundām bija jau četras, tomēr izglābt «Dainas» vairs nebija iespējams."

"Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ogres brigādes darbinieki trešdien, 11.jūnijā, saņēma izsaukumu uz Ikšķili, kur dega daudzu iedzīvotāji iecienītā kafejnīca "Dainas". Ugunsdzēsēji vairākas stundas cīnījās ar liesmām, tomēr pilnībā izdega ēkas otrā stāva jumta izbūves konstrukcijas aptuveni 300 kvadrātmetru platībā."

Šobrīd ir pārāk daudz emociju, nezinu ko gribu pateikt...kafejnīcas īpašnieki ir pzīstami...zinu arī cik darba ieguldīts šajā ēkā...un cik daudz viņi palīdzējuši mūsu ģimenei...kā gan mēs spējam palīdzēt tagad viņiem...?

Esmu nedaudz uzlabojusi savu jušanu ar alus palīdzību. Tagad došos uz darbu. Man ir kauns no sevis, no visa un visiem...un nezinu kā lai tiek no tā kauna vaļā. Man laikam vajadzīgs kāds cilvēks kas mani saprot un ir bez tiem kompleksiem kas piemīt man! Vai arī pārstādīt kādas citas smadzenes man vajadzētu...Pašai dusmas uz sevi! No kurienes man tā morāle un tikums tajā galvā sabāzti??? Mātes nopelns...

Jēi esmu atrpakaļ no koncerta. Esmu ļoooti jautrā garastāvoklī. Esmu absolūti apmierināta! Viss bija ok, neviens mani nesamina, nenospieda...un tā tālāk! Āāā eiforija ir....!!!!!!!!!!!

I dreamed I was missing, you were so scared
But no one would listen, 'cause no one else cared
After my dreaming, I woke with this fear
What am I leaving when I'm done here?

So if you're asking me, I want you to know

When my time comes, forget the wrong that I've done
Help me leave behind some reasons to be missed
Don't resent me, and when you're feeling empty
Keep me in your memory, leave out all the rest

Leave out all the rest, don't be afraid
I've taken my beating, I've shared what I made
I'm strong on the surface, not all the way through
I've never been perfect, but neither have you

So if you're asking me, I want you to know

When my time comes, forget the wrong that I've done
Help me leave behind some reasons to be missed
Don't resent me, and when you're feeling empty
Keep me in your memory, leave out all the rest
Leave out all the rest

Forgetting all the hurt inside you've learned to hide so well
Pretending someone else can come and save me from myself
I can't be who you are

When my time comes, forget the wrong that I've done
Help me leave behind some reasons to be missed
Don't resent me, and when you're feeling empty
Keep me in your memory, leave out all the rest
Leave out all the rest

Forgetting all the hurt inside you've learned to hide so well
Pretending someone else can come and save me from myself
I can't be who you are

I can't be who you are

Un vispār mēs pabijām 3 dažādās vietās arēnā, un vispār arēna ir fucking maza!!!!!!!!!!

Linkin Park vai The Blackout būs mani favorīti šovakar? :) Juhuu laižam uz pasākumu!!!!

Tagad esmu gandrīz rudmate, un man tas patīk! Bet šitas trakais vējš bez lietus tik un tā nomāc, nu varēja tak paraut kādu pēkona negaisu..hi, hi!

Labrīt. Šorīt man ir vientuļi, kaut gan visi mājinieki ir mājās. Pat virtuālā biljarda spēlēšana mani nenomierina, jo internets laikam bremzē tāpēc, ka ārā baigais vējš. Iemalkoju vakardienas sidru. Un pēc pus stundas došos pie friziera. Mans kaķis tagad guļ uz grīdas ļoti dīvainā pozā. Mammai ir sācies atvaļinājums, un tas jau vien ir nevisai iedvesmojoši, jo man un manam draugam vel nevisai ir sācies atvaļinājums...tagad viņa mūs grib paverdzināt savos vasaras dārza un mājas pārkārtošanas plānos...rrr

Rīt uz LINKIN PARK...bet pa priekšu iesvinēt MŪSU 3 gadu ilgušo attiecību jubulēju:)

Ir tāda sajūta ka jaukais laiks ārā nekad nebeigsies...

Bijām dārzā, aplaistīt savus stādus, un es nedzudz paretināju redīsus, īsti jau nezinu kā tas jādara, bet mēģināju izdarīt tā lai viņiem būtu ērtāk augt...Baigais sausums, vajadzētu jau katru dienu laistīt, citādi nekāda raža nesanāks...

Šovaka mēs uzdevām jautājumus manam mīļajam kaķim(kas skaisti sēdēja istabā uz grīdas), un lūk ko viņš atbildēja!!!!:D

Kaķi, vai mūsu attiecības ir vecas un sabojājušās?
[Kaķis piemiedz ar acīm]
Kaķi, vai mums vajadzētu šķirties?
[Kaķis piemiedz ar acīm]
Kaķi, vai Dainis paliek stulbs kad piedzerās?
[Kaķis piemiedz ae acīm]
Kaķi, vai tu esi stulbs?
[Kaķis piemiedz ar acīm]

Manam kaķim patīk ka viņam massē muguru...:D

Ir tikai 11.47...bet man jau ir mazliet garlaicīgi. Te man vel jāatsēž līdz 17.00 apmēram. Sēžu es "Adoria art" ofisā un šodien mana loma ir ofisa žurka, jeb sekretāre. Jādara jau man nav nekas īpašs, tikai jāgaida kad atnāks viens cilvēks, un vienkārši te jāsēž kamēr viņš strādā...un jāpatēlo ka es arī kautko strādāju, bet es jau gandrīz esmu pabeigusi savu darbu, bet vel nēesmu tik gudra lai izdomātu kā dabūt gatavu korelī to ko man tagad vajadzētu... :P būs vien jāsagaida priekšniece un jāpajautā...:( Sašausmināja mani atkal par to ka mācīties nav īsti jēgas, jo redz neviena augstskola layvijā nesagatavo labus datorgrafiķus...nu un ko lai es tagad daru, es tac nemācos jau divus gadus... lab pietiek muldēt. Labāk vaig sagaidīt kad būs nauda un uzcept dārzā gaļu tā normāli ieēst! :D

cilvēki piebāzti ar dogmām, jauni un nepieredzējuši, bet jau tik pārliecināti! Nu protams ka labāk jau atstāt pārliecināta cilvēka iespaidu, nevis tāda, kam nav sava viedokļa...bet es vel tikai mācos skatos klausos un domāju, un cenšos katru lietu apskatīt no visiem iespējamajiem skatu punktiem! vai tāpēc sanāk ka man nv sava viedokļa?

Izbraukājos ar riteni, ar galvu tagad mazliet vairāk kārtībā! Zinu ka dzīve ir sūds, bet es gribu dzīvot tam par spīti!
Sarma's Cilantro Shake Ingredients

* Pink Grapefruit
* Cucumber
* Cilantro
* Lime
* Pineapple
* Agave Nectar or stevia
* Vanilla Extract
* BIG pinch of Cinnamon
* Pinch of salt

Directions
In a blender, (Vitamix if you have one) throw a pink peeled grapefruit, peeled cucumber, lots and lots and lots of cilantro - like half a bunch, a lime, some pineapple, agave nectar or stevia, vanilla extract, BIG pinch of cinnamon, and pinch of salt.

(Sarma Melngaile Raw food)

...un ja es tagad vel paņemtu Mariannas Feitfulas grāmatu, kas man jāpabeidz lasīt, manas bēdas būtu pilnīgas...jo šķiet ka beigas būs bēdīgas šai grāmatai!