Nopietni un nevisai...

Runājot par dārzu...apmēram 40 % no iesētā izauga...daži redīsi, dzeltenīgi salāti no mēslojuma un mitruma trūkuma.Tabaka pat neizspraucās no zemes. Varbūt būs pupiņas. Saulespuķes aug griezdamās, bet tās jau pieder Murim... Nezāles ravēt man nepatīk. Bet galvenais ka bija interesanti ap to sēšanu ņemties...pārējais šoreiz neiet spīdoši, bet varbūt nākamvasar no mums iznāks labāki dārznieki. Ceru ka vasarnīcā, uz kuru var aizbraukt tikai 07.45 no rīta, zāle jau ir noklatusi, un pļaut nevajag, jo es taču nevaru tik agri piecelties!!! :D Karstums uzdzen slinkumu, bet varbūt es vienkārši esmu super slinķis!

Muris audzē saulespuķes, ravē un laista...Iet apraudzīt. Un saka ka tas viss tāpēc, lai beigās varētu man viņas uzdāvināt! Nu vai nau jauki...Man liekas ka tas ir jaukākais ko kāds manis dēļ jebkad darījis...Mur...

Cilveki apresnē savu paradumu dēļ. Man piemīt paradums vēlos vakaros sēdēt pie datora ēst kautko garšīgu un dzert alu, vai ko citu...nu tad kad nav ko darīt...Un lūk tieši tāpēc veidojas lieki kilogrami...

To es tā pati savai zināšanai tagad piefiksēju...:P :D

Mēs kļūstam pieauguši, un tik neinteresanti...aptaukojamies no tā, kad nedzerstamies pa stūriem kā agrāk, bet piknikojam ar ceptām gaļām un vel nez ko... Vot tieši tagad es gribētu būt sīks emo bērns(MAN PATĪK TIEŠI VIZUĀLAIS TĒLS)...tieši tagad būt pusaudzis...jo redz, kad es biju sīka tad tādi emo nebija. un vispār man šķiet, ka es nēesmu pietiekami izbaudījusi pusaudža gadus...biju tāda prātīga, gāju uz tusiņiem, bet pārāk daudz ar nevienu nesarunājos. Bet ja tagad sāktu kautkādas bērnišķīgas izdarības...baidos ka mani nesaprastu...mani pieaugušie draugi. Bet vispār māksliniecikas dvēseles jau nekad nav tādas kā visi citi...:)

Vairāk negribu nekādus laivu braucienu tuvākajā piecgadē! Šis bija trešais, un man tiešām pietiek...Vēēē...:P Biju kautkā sastresojusies pa šio braucienu, un tiešām izdevās vienu reizi piesmelt biki laivu. Un vel muris vislaiku lēja iekšās aliņu, un beigās jau kļuva neciešami atrasties ar viņu vienā laivā, jo manuprāt viņa dēļ mēs to laivu arī piesmēlām... Labi ka mūsu alkoholiskā stadija tuvojās robežai, kad jau kļūst bīstami atrasties uz ūdens aiz līkuma jau bija vieta kur jākāpj krastā un jāatdod laivas. Un vel mēs aizbraucām uz kautkādu tur Rehabilitācijas Centru Līgatne...vai kautkā tā! Un tur ir padomju armijas pazemes binkuri, kuros nelaiž skatīties, ja nav grupa vairāk pa 10 cilvēkiem!!! Mums pateica, ja mēs 4 cilvēki maksājam 20 Ls tad mūs ielaidīs...bet nu tā jau ir biku ņirgāšanās...Jau par telšu vietu 9 Ls noplēsa... Un jāguļ bija netālu no tiem binkuriem, kaut tie bija aizslēgti, tik un tā neomolīgi kautkā! Un no rīta likās ka kokos ķērc nevis putni, bet pērtiķi! :D Pa dienu gājām uz kautkādām alām...3,5 km +25 vismaz grādos pa ceļu kurš pārsvarā veda kalnup!!!!! Alas bija ar tādas biedējošas... Tagad esmu mājās un sāp man visas maliņas. Un zinu, ka laivu braucienos es vairs nebraucuuu, jo man riebjas ūdenī atrasties ar laivu!!! Peldēt gan dikti gribās...

P.s. ar mani kautkas nav labi! Esmu kļuvusi šausmīgi bailīga, bail man no visa un visiem!!! Lūk ko dažiem nodara stiprā un mīlošā pleca ilgstoš tuvums...;/

Pošos laivu braucienam pa Gauju.

Bijām aizbraukuši uz kāzām, un kaķis palicis mājās viens! Pa ceļam jau sākām domāt, ka neredzējām kurā istabā viņš palika... Un protams ka viņš bija nejauši iespundēts istabā, kurā nav ne dzeramais, ne ēdamais atstāts! Kad pēc 2 dienām atbraucām un beidzot izlaidām viņu no istabas...nemaz tik savārdzis viņš neizskatījās. Konstatējām, ka viņš ir pārticis no istabas augiem, jo uz paklāja bij atstāta zaļa sūdu čupiņa...:D
Mēs visi ilgi un dikti atvainojāmies kaķim par šo notikumu! :)

Un tagad es braukšu uz Rīgu uz Meta kafe...kautkas tur būšot saistībā ar dzeju! ;)

Sēžam pie galda. Es saku ka vairs neēdu gaļu, un dzelzi varētu uzņemt no kartupeļiem, bet ja taisa kartupeļu biezputru ar pienu, tad pienā esošās vielas kavē dzelzs uzsūkšanos organismā, tāpēc es ēdīšu tikai kartupeļus kas vārīti ar mizu! Uz ko mans Muris smejoties atbild -
"Un es turpmāk pārģērbšos tikai tumsā, un zem gultas!!!" :D

5dien jāiet uz māsīcas kāzām! Bāc būšu visu naudu par drēbēm iztērējusi, ko gan es darīšu līdz mēneša beigām!? Mamma atkal pie vainas, jo viņa teica, ka jābūt ļoti svinīgi, nevar iet at vecām lupatām...un vel pie tam pati izdomāja nenākt...!!!(vai tad es varu viņai kautko iebilst, viņa taču ļauj pie sevis dzīvot...) Jē varēsim tusēt uz nebēdu!!!

Un vel...manā galvā noticis kautkāds klikšķis, kas saka nost ar gaļu! Lai dzīvo veģetārisms un svaigēšana!!! :)))))))))

šorīt vel nebiju kārtīgi atvērusi acis, kad jau saņēmu ap desmit rīkojumus un pavēles izteiksmē izteiktus norādījumus no diktatora vārdā māte!

Nu tā beidzot esmu saņēmusies lai uzrakstītu par to kā man gāja Metalshowā! Kā jau var nojaust pēc iepriekšējiem ierakstiem...man bija ļoooti slikts garīgais. Bet viss kā jau vienmēr ar mani bija kārtībā, un pamostoties no rīta kautkur no iekšienes sāka starot prieks, lai kā Muris mani piedirsa...un tā...(tad es sāku atkal domāt ka vispārējā dieva mīlestība pasaulē tomēr pastāv) Jo es tomēr esmu cilvēkas, kam dusmas tik ātri vis nepāriet, man viņas krājās kautkur kakla rajonā, un tāpēc man ir problēmas ar vairogdziedzeri! Nu jā bet ne par to es gribēju rakstīt...vispār es pati brīnos, kā varu apvienot sevī divus tik dažādus cilvēkus, kas itkā tic dievam, bet iet uz to velna pasākumu Metalshow :D Bet ne velti man ir tāds horoskops! Manī visam jābūt līdzsvarā...

Vai ir dzīve pēc Metalshow? Vispār bija tāda sajūta ka negribas atgriezties realitātē, atpakaļ ikdienā. Jutos kā vienmēr savā elementā, 6 puišu kompānijā... Ai man vispār vairs nav ko teikt, jo mans puisis mani tagad kaitina pa skaipu no otra datora!

Bet bomžu viskijs svēdienas rītā ierulēja, tā pat kā Pain un Ocularis infernum un Kredla, un Tu esi stulbs, vai izliecies?...Izliecies!...Un vispār smiešanās un alus un cilvēki kas bija atbraukuši uz šo festu.

Un vispār man ļoooti patīk vīrieši ar gariem matiem un pīrsingiem...diemžēl manā kompānijā gan neviena tāda nebija.

Un vēl es tagad dzeru alu Kozel...:)

Un vēl mana māte nespēj pārdzīvot, ka es dziesmusvētkus esmu apmainījusi pret tiem velniem...kā viņa saka. Viņa pat paspēja man piezvanīt uz festu un morāli bik pakačāt...Tad viņa zvanīja manai māsai (15) viņa piedalās deju svētkos, ķipa viņai esot vismaz viena meita, kas atbalsta latviešu tautas kultūru, vai kautkā tā...Bet izrādās mana māsa tai brīdī sēdēja mežā ar visu tautastērpu un dzēra Pina Colada...:D
Ehh naivā māte, viņa nespēj pat izstāstīt radiem, to kā es redz izrīkojos ar dziesmusvētkiem!!!


Tāpēc ziniet visi kas bija uz Metalshow, nevis uz dziesmusvētkiem degs elles liesmās!!!! ^_^

"roks pret narkotikām, rastamāni pret marihuānu, dīdžeji pret ripām, sātangrindkoristi pret amfetamīnu, hardrokeri pret heroīnu, panki pret alu, hipiji pret LSD, kovboji pret Marlboro"

Šitas ir labs!!!


"Riebīgais mušmirmušmis"

No ārpuses varbūt izskatos mierīga, vai domīga, bet patiesībā esmu briesmīgi dusmīga! Tā ka manu dusmu pietiks vel daudziem rītdien!!! Jo es uz Blomi braucu viena pati ar sabiedrisko transportu, bet mans draugs brauks ērtā mašīnā kopā ar draugiem un vel arī ar savu kautkādutur bērnības draudzeni... Nezinu vai pašreizējais noskaņojums ir tas labākais, lai kautkur vispār dotos. Bet vispār es ticu tam, ka dusmas var palīdzēt cilvēkam daudzko paveikt, tāpēc es rīt aizbraukšu uz to sasodīto Blomi, un nevienu man nevajag sapratāt!!! Neviens nespēs salauzt manas cietās bruņas ar kurām tagad bruņojos pret visiem bezkauņām, un neliešiem, kas rīt varētu mani sāpināt, jo man iekšā būs akmens gabals, nevis mana parastā jūtelīgā sirds! Kapēc gan man jācieš no tā, ka pats tuvākais cilvēks ar mani tā izrīkojas...godīgi, man nekad vel nav bijusi šitik šūdaiuna situācija, un ja tas būtu svešs cilvēkas...bet tas ir viņš - mans muris...

Nekas es pati vel brīnīšos par to cik stipra patiesībā esmu! Jā, tā būs! ^_^

Klusu un mierīgi, bez parastā stresa, un šiverēšanās! Varbūt tomēr arī man, mazajam puteklim, būs lamts braukt uz Metalshow! :P Mans draugs tagad jauki pret mani izturas, lai panāktu to ka es tomēr pārdomāju(jo redz ar mani nevar tā plosīties, kā ar draugiem, kas manā uztverē ir pilnīgas muļķības!)... Bet es izturos jauki pret viņu, lai viņš mani tomēr paņemtu līdz! Lūk tādas ir mūsu attiecības...brīnos kā mēs esam spējuši sadzīvot jau 3 gadus!?

"Vai tu esi kādreiz ēdusi aklkoholisko sviestmaizi?" To šorīt jautāja mana mamma ienākot istabā ar maizi kurai virsū kautkas dīvains... Vakar mājās bija svinības, un viņa gatavoja kautkādu dzērienu no olām, kafijas un putukrējuma, un laikam arī šņabīša...un to visu vajadzēja sakratīt šeikerī. Jau vakar vakrā pamanīju, ka tajā šeikerī izaudzids kautkas sēņveidīgs...:D Izrādās ka putukrējums no kratīšanas pārvēties sviestā...:D ko šorīt varēja dēvēt par alkoholisko sviestu...:D un kāds arī smērēt uz maizes un ēst!!! :P

Nu tā mazliet pastāstīšu kā man gāja FONOFESTĀ. Braucot uz Āraišiem ar vilcienu, kas pilns ar cilvēkiem, kas dodas uz to pašu pasākumu...mēs iesākumam iemalkojam Sangriju...kas vēlāk izvēršas diezgan smagā itkā 2 km gājienā uz Uplandiem, liekas ka bija kādi 5 km, jo reāli nevarēja pavilkties ar visām paunām, un arī tas vīns vel... Satiku savu paziņu puisi no autoskolas, kas tajā pašā dienā bija nokārtojis ieskaiti. vot dažiem veicas... Uzslējām telti, nu ko, sākām dzert. Alus, dzērveņu šņabis un atkal alus, un man jau labi...Beigās tik labi, ka uztaisu skandālu ar draugu...par to ka viņš neplosās kopā ar mani pie mūzikas...plosam zāli un metam viens otram virsū...neduadz paraudāju, nu kā nekā žēl sevis...:D Dzeram vel. Un tad ap 23.00 esmu jau tādā pālī, ka nolemju palikt pagulēt teltī. Draugam jātusē vienam. Atbrīvojos nedaudz no kuņģa satura (ha kā tāds mazgadīgs emo) paguļu, un esmu gatava tusēt tālāk. Jāteic vienīgais ko no pirmās dienas labi atceros ir Astronout, kas spēlēja ap 02.00 tieši tad kad biju jau atguvusies no pārdzeršanās... Bet man patika kā viņi uztājās, bij ok!

Nākamajā dienā braucām uz cēsīm nopirkt kautko ēdamu un dzeramu. Turp nostopējam busiņu. 3x iepērkamies, pastaigājam pa Cēsīm, un Maximā sarunājam cilvēkus kam mašīnā ir tieši 2 vietas, kas brauc atpakaļ uz fonofestu. Tā laimīgi nokļūstam atpakaļ, pa ceļam sāka gāzt lietus, un mēs gandrīz ieslīdējām grāvī ar mašīnu.

Otrajā vakarā jau man ir mācība: šņabi ar alu nejaukt. Dzeru tikai alu, džiniņa kokteilim pat nepieskaros! Viss ok. Satiekam vel dažus paziņas. Šī vakara favorīti - Trendkill method un pasākuma hedlaineri Deadlock! Lieliski, lieliski, bet draugam jau velk uz miegu...esot baterijas izlādējušās... Šovakar es tusēju viena, jo viņš pēc Grace will fall aiziet uz telti gulēt. Bet man ir apņemšanās sagaidīt grupu TESA. kas uzstājas ap 03.00. Un tā arī notiek. Sākumā mazliet neomolīgi tā vienai vazāties, bet mierina doma, ka līdz ar TESU ieradīsies Inese...un tā arī notiek. Vismaz man ir kompānija, es gan vairs nedzeru...ja nu vienīgi tēju!...TESA ir noklausīta, man patika nav ne vainas...03.30 no rīta tieši laikā :) Arī es beidzot dodos uz telti, kur tā pat kā iepriekšējā rītā pirms aizmigšanas vel kādu stundu jāklabina zobi no aukstuma. No rīta jau 12.02 esam vilcienā, it kā negribējām tik agri braukt, bet daudzi gāja uz staciju, un mēs gājām līdz... 15.00 jau esam mājās. 17.00 es jau guļu saldā miegā, savā gultā ar visām drēbēm...līdz nākamās dienas rītam.

Man patika. Ir tāda laba sajūta. Gribētu aizbraukt vel uz ZVĒRĀ...bet tad jau redzēs! :))))))))

"Esmu viena no miljona. Un mani atcerēsies." (To teica sieviete pa TV, kurai nav kāju un kura staigā uz rokām, un strādā par automehāniķi!)

Jau divas naktis esmu gulējusi ne vairāk kā 4 stundas, un pirms aizmigšanas vel stundu klabinājusi zobus no aukstuma, un mēģinājusi kautkā sevi sasildīt pūšot dvašu guļammaisā! Bet es vel turos, esmu mājās un vel neguļu! Esmu atpakaļ no FONOFESTA! :P

Dīvaini, bet jau kuro reizi mans gudrības zobs izdomā augt un sāpēt tieši 5dienā! Bet tik un tā es braucu uz FONOFESTU! Attā!

Man ne visai daudz sanāk skatīties filmas... Bet no tām ko esmu redzējusi man nepatīk daudz vairāk nekā patīk...lūk tāds sacinājums...