Nopietni un nevisai...

Līdz 4.00 rītā skatījos filmu Highway...nu tie abi aktieri filmā izskatās vienkārši neatvairāmi(Jared Leto/Jake Gyllenhaal)...mmm...un neviens lai nemēģina tagad par mani ķiķināt... :P

Hi, hi un man ir mazliet velnišķīgs plāns. Šogad man darbā atkal jaunas formas ar jauniem logo. Bet mans it kā pilnīgi normālais L izmērs šoreiz ir par mazu, un negribas ielaisties pārrunās ar nejauko priekšniek tanti...biju šodien pie paziņas to logo ieskenēt no dzemperīša datorā... :) Ja es vel būšu spējīga viņu kautcik normālā veidā apstrādāt, tad uzdrukāšu uz lielāka dzemperīša ko iegādāšos pati...un vel uz krūzītēm, maisiņiem, uzlīmēm...(un tad varēšu pārdot...):D Būs tāda neliela logo nozagšanas akcija... :D Nu tas par tām krūzītēm un maisiņiem varētu būt joks, bet varētu logo kautkā vel smieklīgi pārveidot...un tad uzlīmes sadrukāt kautkādas...

Reizām vajag tik maz lai sajustos labi, tā ka liekas, jā šis pasākums man dos iedvesmu vel ilgi pēc tam...Reizēm vajag negulētu nakti ar harmonisku iedzršanu patīkamu cilvēku sabiedrībā, bez trakulībām un skaļas mūzikas, bet ar sarunām un dzejas lasīšanu no rīta...braukt vienai vilcienā agrā rītā, jo vilcienus mīlu vairāk kā tramvajus...rīta mitro dzestrumu, kas glaužās ap kājām, klusumu...apziņu ka nēesi viens no teiem, kas ar šo pirmo vilcienu 6.05 brauc uz darbu...rīta smaržas un ausīs skanošu mūziku...
Tā ka gribas apsēsties kautkur un pakavētieš šajā mirklī...lai viss apkārt notiek, bet es gribu palikt šajā mirklī un iet prom nedaudz vēlāk... :)

Brrriesmīgi mani ietekmē šitās lietainās dienas...uzreiz nostaļģisks garastāvoklis! Un ko lai dara...? Vel es paklausos Poets of The Fall, kas man škiet arī visnotaļ nostaļģiska mūzika... vēē, kā es tā varu pati sevi čakarēt...
Patīk grimt sajūtās, ne tajās pozitīvākajās...

Kā pavilka uz saldām dziesmām šovakar....! Šausmas bet tiko skatījos fragmentus no disneja filmas High school musical...
...ar mani tā reizēm mēdz notikt...:D pēdējo reizi gan neatceros, pārāk sen tas bija... :D

Šodien pusdienās pirmo reizi taisīšu rīsu nūdeles...:)

Svariem garšo delikateses, sālītas un žāvētas zivis, diētiska putnu gaļa. Viņiem svarīgs ir ēdiena izskats un produktu svaigums. Tomēr Svaru ēdienkartē jābūt svaigiem vai uz tvaikiem sautētiem dārzeņiem, svaigiem augļiem, zaļumiem un minimālam gaļas daudzumam. Svariem ir loti jūtīgs organisms, tādēļ nevēlami būtu piesārņot to ar miltu un smagiem gaļas ēdieniem, kā arī olbaltumvielām, jo tad viņos parādās apziņas inertums un zūd saikne ar citām organisma sistēmām. Svaru ēdienkartē par galveno enerģijas lādiņu jākļūst liesai gaļai (sevišķi liellopu un putnu), kā arī rupja maluma graudiem, kviešu dīgstiem, augu eļļai un ierobežotā daudzumā zivīm, jūras produktiem. Svariem noderīgi ir dārzeņi, kas uzlabo aknu darbību (redīsi, ķirbis, burkāni). Tāpat Svaru ēdienkartē noteikti jāiekļauj augļi un dārzeņi, kas satur daudz pektīnvielu, nepieciešamas Venēras enerģijas stiprināšanai un ir profilakse dažādu slimību ārstēšanā, piemēram, ādas un asinsvadu slimības, hemoroīdi, varikozo vēnu paplašināšanās, menstruāciju cikla traucējumi sievietēm un neauglības problēmas vīriešiem. Svariem vajag vairāk smieties, stāstīt un klausīties anekdotes, jo smiekli palīdz "izvēdināt" plaušas un galvu. Viņu smadzenēm nepieciešami atpūtas periodi. Svari nedrīkst pārpūlēties gan fiziski, gan psihiski, jo pārpūle veicina slimību rašanos. Vitamīni, kas nepieciešami Svaru auras nostiprināšanai: B grupas (B2, B3, B5), C, E, H, K un P. Svaru veselībai nepieciešamie makro un mikroelementi: jods, varš, kalcijs un selēns.


Svari ir gardēži, saldumu un našķu mīļotāji. Diemžēl zvaizgnes jums iesaka atturēties no ierastajiem kārumiem, kā arī ierobežot pārsālītu produktu lietošanu. Horoskopi nerekomendē arī ēst visus produktus pēc kārtas, kas atrodami jūsu leduskapī. Pieturieties pie principi, labāk apēst kādu ābolu (banānu, avokādo, ķirsi, hurmu), nekā sviestmaizi vai kādu hotdogu un hamburgeru. Horoskopi Svariem nopietni iesaka pārdomāt vai tomēr ar laiku nekļūt par veģetārieti?

Par mani:
Kad tu esi viens, tu viss piederi sev, kad tev blakus ir veel kaads, tu sev piederi tikai pa pusei. Jo vairaak cilveeku ir tev liidzaas, jo dziljaak tu sliigsti bezceriibaa... taa luuk ir teicis (apmeeram taa) Leonardo Da Vinči, un taads luuk es te naaku draudzeeties:)

Skola(~as), kur mācās vai mācījās:
Dziive ir mana skola, bet lai viss nebuutu tik banaali:(20, 85, VTS, RVTĢ, SPPI, LU ), teikshu, ka, visveertiigaakaa skola man bija paaris gadus padziivoties Saurieshos TUB slimniicaa ar visaam no taa izrietoshajaam suicidaalpsihotropkriminaalajaam sekaam shobriideejaa veestures studeeshana LU man liekas kas patiesi vieglpraatiigs pasaakums.

Darba vieta:
Nu taa kaa esmu P.A.Kropotkina piekriteejs tad: katrs pats sev direktors..., Realizeeju kaada cita iedomas, par vinja pasha naudu. Labaak jau buutu realizeet savas idejas par citu naudu, bet taa kaa lidinos paaraak augstaas apzinjas sfeeraas un nirstu paaraak dziljaas bezapzinjas dziilees, tad jaaatziist, ka naudas ieguushanu ar savu kreatiivaa intelekta potenciaalu lai nesabojaatu savu smalko mentaalo buutiibu, esmu atstaajis novaartaa.


Citiem iesaku:
Citiem es iesaku pilnveidot savu u-vei prasmi, tas no kjiinijas, vinjiem tur kjiinaa ir taads, jeb driizaak bija, a varbuut veel joprojaam ir, nez, neesmu tur bijs, bet pabuut iesaku arii sev;)

(Nosperts no draugiem.lv)

"Attack life!! It's going to kill you anyway!"

Vakar satikos ar bērnības draudzeni. Runājāmies par viskautko, un nonācām pie secinājuma, ka katrs no mums no dzīves cenšas aizbēgt savādāk... Nu tas ir grūti izskaidrojams par to aizbēgšanu, bet ganjau vel kāds nejau tikai mēs ir pieķēris sevi daram kautko, tikai lai nebūtu jādara kautkas cits, jārisina problēmas, jāmaina dzīves uztvere... Bet kā nu kuram tas izdodas, citam labāk citam sliktāk. Viņa atradusi labu darbu, apmeklē franču valodas kursus...un vel viskautko. Bet es cenšos visas nebūšanas aizmirst skrienot uz visādiem pasākumiem, nestrādājot, un dzerot alu vakaros pie datora. Varbūt ļoti paškritiski skan, bet maigāk un pareizāk izteikties nav iedvesmas.


Vakar skatījos seriālu. Vecās labās "Bīstamās mājsaimnieces"...Bij tur viena situācija, kas lika aizdomāties par šo un to. Tur viena baigi skaitā sieviete, kurai ir biezais vīrs ielaidusies mīlas dēkā ar dārznieku, kas protams ir jaunāks par viņu. Un puisis viņai saka, ka varbūt vajadzētu uz brīdi pārtraukt attiecības, jo viņas vīrs sācis ķautko nojaust...Bet ko dara viņa, pieaugusi un situēta sieviete... Viņa lūdzas, lai viņš nepārtrauc ar viņu tikties, saka ka ir viņai vajadzīgs un tā tālāk...
Un lūk kādas pārdomas:
Man vienmēr licies, ka lūgt maigumu un mīlestības izpausmes no otra man ir pazemojoši, nu nezinu kas pie tā ir vainīgs...laikam kautkāds lepnums un aizspriedumi. Un nu es sapratu to, ka var lūgt arī mīlestību un uzmanību, ja tas liek man jausties labāk. To nedarīt taču ir tik pat muļķīgi, kā nevilkt jaunas un skaistas drēbes baidoties izskatīties labi, un justies laimīgai. Tā pat kā nepelnīt naudu baidoties no tā, ka sevis ziedošana darbā man liks justies labāk un tikt dzīvē uz priekšu.
Tā taču tas ir, ka mums katram ir tiesības būt laimīgiem un justies labi, un lai to panāktu ir jāpieliek zināmas pūles...un kāpēc tad tā nevarētu būt arī uzmanības izrādīšana otram, vēloties saņemt to arī atpakaļ...?

Jo vairāk stundas pagājušas, jo vairāk man liekas, ka tas tomēr nenotika...Pamazām atgriežas saprāts un realitātes izjūta. Un šķiet, ka es taču uz to neesmu spējīga...Bet vel nelāgāk ir tas ka man vēl aiz vien liekas, ka man patika...tikai nevajadzētu iekrist, un pieklājīgi atteikties no iespējas to darīt velreiz...

Krāmēju somu un vāru rīsus ar kariju, ko ņemšu līdz uz "Bauzlandi"! Vel tikai jāaizskrien līdz veikalam, kur jāiegādājas mūsu iecienītais dzērveņu uzlējums "arseņič"... :) Un tad jau varēšu doties... Vel ievērības cienīgs ir tas, ka braukšu kopā ar divām meitenēm, kurām arī ir brūna acu krāsa tā pat kā man! Cerams ka tas sasodītais lietus sāks līt no rīta puses, vai nelīs vispār...

Reizēm es ļoti ātri pieķeros gandrīz nepazīstamiem cilvēkiem. Atliek vien viņiem kautko interesantu pateikt, vai izdarīt...un domas par šo cilvēku jau paņēmušas mani savā varā... man ir tieksme safanoties un samīlēties, un man patīk visas tās sajūtas, bet bieži vien tās ir tikai manis pašas izfantazētas un radītas. Cilvēks par ko tā sajūsminos izdara vai pasaka kautko citu, un nokauj manas ilūzijas. Tāds ir mans naivums, bet galvenais ka es to apzinos, un kā jau teicu ķeru kaifu no sajūtām... Un vel, kad manas domas aizņem kāda persōna...parasti jau vīriešu kārtas, tad esmu novērojusi, ka man rodas iedvesma darboties ar visādiem smalkiem rokdarbiem:) Konkrētāk es izšuju un veru pērlīšu virtenes! Un tagad arī es to daru, nu jau 4 dienas...Jaukiii...;P

Bet tas viss ir tā jauki un naivi, un nekaitīgi...

Neviena cita izņemot mani, kaķi, 2 zivtiņas un papagaili nav mājās...Juhū cik labi!

Negaisu, negaisu!!! Gaidu kad sāks līt..

Šovakar jāskatās Olimpisko spēļu atklāšana. Nu nejau visi 5dienās tusē...piemēram es skatīšo Tv...!

..."šodien jūtos kā īstens latvietis - ļauns, skaudīgs un greizsirdīgs"...
(Šo te rakstījis "Nerātnais")

Pilnīgi piekrītu!

Cenšoties turēties uz pozitīvā noskaņojuma viļņa šajās brīvdienās es došos uz laukiem. (Liepājas pusē) man jau patīk tur, tikai nedaudz garlaicīgi...Bet šoreiz manai vecmāmiņai paliek 77 gadi...Šaausmaas! Vislaik nezināju cik īsti viņai ir...un izrādās jau tik daudz! Un kā es to uzzināju? Hā...man viņai jāved klinģeris divu 7nieku izskatā :D
Laukos mani parasti sagrābj nenosakāmas izcelsmes alerģija, es šķaudu un punķojos...vēē...tāpēc pavadu tur maksimāli maz laika. Jāpaņem fotoaparāts, lai var visas tantes kas nāk ciemos nofočēt.

Hmm...

Visvairāk man ir bail klepot sabiedriskajā transportā! Šodien vilcienā mani sagrāba kārtējā klepus lēkme, un viena tante jau palūkojās pār plecu...(nu cik var kāsēt)! Tāpēc cēlos kājās un gāju stāvēt tamburā...(lai tak nepadomā ka grasos te visus aplaist ar kautkādu tuberkulozi...kuras man nav! tiko biju pārbaudīties...)

Izvārīju kabaču krēmzupu. Mmmņammm... Pati brīnos kā varu dabūt iekšā veselīgo pārtiku...vel nesen nevarēju!
Šodien braucu ar mašīnu veselas divas stundas (braukšanas nodarbībās) pa Jūrmalu! Muris netic, ka braucu uz 70 km/h, kad viņš redzēja mani piemo reizi āpsēžamies mašīnā pie stūres, man bija bail pat no tā ka viņa vispār sāk ripot... :D :D :D

Spīķeru nolkitavas ir visnotaļ interesanta vieta, kur satiekas dažādi sabiedrības slāņi. Vakar biju tur uz īsfilmām, festivāla "Moving Baltic sea" ietvaros. Bija silts un patīkams vakars. Tā kā viss, kā jau mākslnieciskā vidē pieņemts kavējas, apmēram par pus stundu...devāmies pastaigā pa apkārtni. Spīķeru tuneli neatradām, bet atradām nakts tirgu! Pulkstens rādīja 22.30, un tur tirdzniecība ritēja pilnā sparā. Tiks smuki lieli sīpoli un loki, un kartupeļi, un kabači...mmmm...Kā varēja nojaust no latvijas laukiem, jo apkārt varēja saklausīt pārsvarā tikai Latviešu valodu. Tā nu izgājām aplīti pa tirgu, un uzgājām arī barčiku...nu ko, devāmies iekšā, jo valdošā vakara atmosfēra bija mierīga un patīkama...Iemalkojām pa dzērienam...un prātojām par to, ka šeit ir vel drošāk un omulīgāk, nekā dienas laikā tirgus paviljonu kafejnīcās... Devāmies atpakaļ uz pagalmu, un tad jau arī sākās filmas...Bija jauki. Uz centru gājām cauri naksnīgajam centrāltirgum, kur pa nakti uz soliņa sēž apsardze, un kā izrādās var nopirkt arī puķes...

šāusmās! Draugiem.lv neiet šovakar!!! Ko lai tagad dara...? :D Panika Latvijā...

Totāls dzīvas apnikums uznācis...Lūdzu aizej au veikalu un atnes man 2 alus, čipsupaku un... revolveri...Kāds brīnums ka kļūstu resna...ēdu no tā ka ir iestājies neārstējams bezceris manā galvā. Šodien pļāpājot ar draudzeni jutu ka esmu jau pa pusei mirusi no sava bezcerīgā noskaņojuma un dzīves uztveres. Lūk ko es pateicu draudzenei: Nākamvasar man jālido uz Īriju pie radiem, man vairs nav bail lidot, jo ja lidmašīna nogāzīsies viss manā dzīvē būs atrisināts uz visiem laikiem...Un nemaz nevajag man teikt ka esmu stulba, jo es to zinu pati...