Nopietni un nevisai...

Reizēm es ļoti ātri pieķeros gandrīz nepazīstamiem cilvēkiem. Atliek vien viņiem kautko interesantu pateikt, vai izdarīt...un domas par šo cilvēku jau paņēmušas mani savā varā... man ir tieksme safanoties un samīlēties, un man patīk visas tās sajūtas, bet bieži vien tās ir tikai manis pašas izfantazētas un radītas. Cilvēks par ko tā sajūsminos izdara vai pasaka kautko citu, un nokauj manas ilūzijas. Tāds ir mans naivums, bet galvenais ka es to apzinos, un kā jau teicu ķeru kaifu no sajūtām... Un vel, kad manas domas aizņem kāda persōna...parasti jau vīriešu kārtas, tad esmu novērojusi, ka man rodas iedvesma darboties ar visādiem smalkiem rokdarbiem:) Konkrētāk es izšuju un veru pērlīšu virtenes! Un tagad arī es to daru, nu jau 4 dienas...Jaukiii...;P

Bet tas viss ir tā jauki un naivi, un nekaitīgi...

Šodien dzeru aukstu zaļo tēju ar citronu. Varbūt ar to arī ir izskaidrojams tas, ka man pēkšņi galvā radās daudzas jaunas idejas visādiem ciku caku darbiņiem. Tā nu es jau kādas 4 stundas tamboreju, ta ka tagad jau acis un rokas piekusušas. Bet rezultātā man iespējams bus kads jauns apģērba gabals, un visādas broššas!