Nopietni un nevisai...

Vairāk negribu nekādus laivu braucienu tuvākajā piecgadē! Šis bija trešais, un man tiešām pietiek...Vēēē...:P Biju kautkā sastresojusies pa šio braucienu, un tiešām izdevās vienu reizi piesmelt biki laivu. Un vel muris vislaiku lēja iekšās aliņu, un beigās jau kļuva neciešami atrasties ar viņu vienā laivā, jo manuprāt viņa dēļ mēs to laivu arī piesmēlām... Labi ka mūsu alkoholiskā stadija tuvojās robežai, kad jau kļūst bīstami atrasties uz ūdens aiz līkuma jau bija vieta kur jākāpj krastā un jāatdod laivas. Un vel mēs aizbraucām uz kautkādu tur Rehabilitācijas Centru Līgatne...vai kautkā tā! Un tur ir padomju armijas pazemes binkuri, kuros nelaiž skatīties, ja nav grupa vairāk pa 10 cilvēkiem!!! Mums pateica, ja mēs 4 cilvēki maksājam 20 Ls tad mūs ielaidīs...bet nu tā jau ir biku ņirgāšanās...Jau par telšu vietu 9 Ls noplēsa... Un jāguļ bija netālu no tiem binkuriem, kaut tie bija aizslēgti, tik un tā neomolīgi kautkā! Un no rīta likās ka kokos ķērc nevis putni, bet pērtiķi! :D Pa dienu gājām uz kautkādām alām...3,5 km +25 vismaz grādos pa ceļu kurš pārsvarā veda kalnup!!!!! Alas bija ar tādas biedējošas... Tagad esmu mājās un sāp man visas maliņas. Un zinu, ka laivu braucienos es vairs nebraucuuu, jo man riebjas ūdenī atrasties ar laivu!!! Peldēt gan dikti gribās...

P.s. ar mani kautkas nav labi! Esmu kļuvusi šausmīgi bailīga, bail man no visa un visiem!!! Lūk ko dažiem nodara stiprā un mīlošā pleca ilgstoš tuvums...;/