Viena lapa -

From: punkts Date: August 23rd, 2010 - 01:26 am (Link)

gribētu teikt, ka uzrakstīšu, bet nevaru tā teikt šobrīd, jo tas būtu bezatbildīgi. lielākais šķērslis, ko pēdējā laikā esmu uzgājis ir, ka vislaik uzskatīju, ka lielāka apjoma vienotai rakstībai ir jānāk viegli un jāsagādā bauda, bet izskatās, ka ir sūri jāšansē un jābūt gatavam frustrācijai un neapmierinātībai, jāsaglabā neatlaidība. tā arī būs beigās, ka tas ir kā vālēt ar mocīti pa vagām (kāds sens motīvs). cibā esmu iemanījies atbrīvoties no spriedzes ar atslēgmezgliem, kas atbrīvo enerģiju un mierina trauksmi. tādējādi manā gadījumā protagonista sakarā ir jābūt kādam citam virsmērķim, un man par to ir sajūta. vienkārši joprojām ir pagrūti noticēt, ka ir sūri jākapā

(Reply to this) (Parent) (Thread)

From: garamgajejs Date: August 23rd, 2010 - 01:47 am (Link)

Jā, jašansē sūri, same here :)) Bet ja jokus pie (patvaļīgas) malas, tad tiesa, ko saki un to var tikai paplašināt uz jebkādiem zināmiem virzieniem.

(Reply to this) (Parent)