 | Jul. 25th, 2010 @ 02:10 pm  |
|---|
|
es arī uzskatu, ka vienkāršos notikumus var labāk ietirgot tai ziņā uzmanības ziņā, bet man nekad nepietiek pacietības un kļūst garlaicīgi, bet es piepaņemu, redzējāt, kad man vajag kaut kādu domu atrakstīt, tad es sāku žāvāties un skatīties pa malām, jo es negribu paust savas domas, jo man tās nepatīk neinteresē, es domāju savādāk aprīļa sākumā, bet bet bet meitiņa gribēja vēl teikt, ka viņai patīk lasīt vienkāršos notikumus jo tie tik ļoti uz skatuves ar gaismām un vēja brāzmām, ka sīkākā izmaiņa baigo elektrību dzen stumj jā tie ir tie iedarbīgie, tie ir tie, kas draugu pulkā. es savukārt esmu pliks ērzelis tuksnesī un man gribētos kaut kādu lupatas gabalu apsiet ap gurniem un tad arī kaut kādu kreklu, patronu siksnu pār krūtīm un plinti un es iešu zvejot savvaļas suņus slēpšos kāpā un tēmēšu pa kārno miesu jo es būšu kokos kāpējs un sev gaļu sagādātājs, jo es no pilsētām un apdzīvotām vietām turos tālāk, pienāku tik pie tumsas un nomušīju kādu likumpārkāpēju rūdītu vienkārši lai viņa atstātā miesa veldzē zemi, zeme grib audzēt briljantus, bet visi tik skopi, ka neko negrib dot pretim |
viens velk līniju, cits liek punktus. man draudzene marīna ņujorkā piepelnās uz lieliem audekliem taisot lihtenšteina stila bildes. visa bilde no daudziem maziem punktiņiem un katru punktiņu ieliek ar roku. kad piebāž degunu klāt, tad kaut kāds bezsakars, kaut kādi krāsaini punktiņi, bet kad atkāpjās attiecīgi, tad arī ierauga bildi ar visām līnijām. tikai jautājums, vai esmu ieraudzījis pareizi, tas ir atkāpies pareizajā distancē.
![[User Picture Icon]](http://klab.lv/userpic/172532/275) |
| From: | ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) punkts |
|---|
| Date: |
July 25th, 2010 - 03:08 pm |
|---|
|
|
|
|
(Link) |
|
jā atkāpies, es arī ar visu savu piena paku bagāžu minstinos un mīņājos, kur tad man tagad vaigu pagriezt pret sauli, šitā un tā, nokrekšķinos, salieku kreklu biksēs, mīdos un grozos, tāds kā tirgotājs pie lāvas, kamēr vienā brīdī dakstiņi sāk lidot virsū kā mehāniski izšauti diski, lai mednieki var trennēt roku un aci, bet vispār jau es šodien labi izgulējos, jau uz mošanās laiku pēc kādām divpadsmit stundām miegā vēl jutu, ka jā viss tagad iet pareizi, nevis ka vislaik jāskrien kaut kur un nav laika atpūsties. aizvakar nogulēju četrpadsmit stundas un to es uzslavēju uz pēdējā laika notikumu fona. nez, uzrakstīt neko nevar tikai tad, kad uzskata, ka viss, ko pateiks būs tizls, bet es sevi piespiežu uzrakstīt kaut vai šo domu, jo tā nav opcija sevi šaustīt, tā jau tik nīgrumā var gremdēties. forši ka tev tāda draudzene ņujorkā
tā jau viņa pēc izglītības māsiņa, bet taisa tās bildes un liek soho veikaliņos un ir kas pērk par lielu naudu. bet nu viņi ar a. te strīdējās, kad viņa bija ciemos, jo a. to sauca par amatniecību.
bet es domāju, ka tev jau tāda brīvība te tekstos, ka var tikai apskaust. kādas gan mokas rakstīt tajos teikumos ar komatiem, tā kā cietumā kaut kādā no kura nevar izkļūt, kaut kāds mūža ieslodzījums.
|
|